Sveiciens! Kamēr jūs zīmējāt sikspārņus un meklējāt ziņas par to dzīvi, Ķemeru nacionālajā parkā notika Sikspārņu nakts.
Sveiciens! Kamēr jūs zīmējāt sikspārņus un meklējāt ziņas par to dzīvi, Ķemeru nacionālajā parkā notika Sikspārņu nakts. Pētnieku pavadībā visi, kas interesējas par neparastajiem dzīvnieciņiem, varēja piedalīties to vērošanā. Sikspārņi izlido, tikai iestājoties krēslai, un pārvietojas milzīgā ātrumā. Dažreiz šķiet, ka tie ir putni, bet izrādās – mazi, peļveidīgi radījumi.
Ļoti skaistus zīmējumus saņēmu no Mārtiņa un Sanitas Annas Rozentāliem un Aleksandras Hadžimoratovas. Pilnīgi pareizas ir viņu atbildes uz jautājumiem. “Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuriem ir īsti, plīvojoši spārni un kas spēj lidot. Spārni ir veidoti no ādas, kas ir izstiepta starp gariem, tieviem pirkstiem. Sikspārņi dzīvo visur, izņemot vietas, kur ir ļoti auksts klimats. Lielākā daļa šo radījumu pārtiek no augļiem, ziediem, kukaiņiem, ko medī, izmantojot eholokāciju. Ar lielajām ausīm tie uztver skaņu no gaisā lidojošiem kukaiņiem un tiem seko. Ziemā sikspārņi sapulcējas kādā alā vai bēniņos, lai kopīgi dotos guļā.
Dažas sugas, piemēram, vampīrsikspārņi, barojas ar pelēm, vardēm un ķirzakām. Tiem ir ilkņi, ar ko iekost medījumam un sūkt asinis. Tā radušies nostāsti par vampīriem, kas izsūc asinis gulošam cilvēkam.
Parasti mātītei piedzimst viens mazulis, kuru tā atstāj pie citiem sikspārnēniem kopējā novietnē, kamēr pati aizlido barības meklējumos. Pasaulē sastopams ap tūkstoš sikspārņu sugu.”
Redakcijas balviņa tiek Aleksandrai un Mārtiņam. Piezvaniet, lūdzu, uz redakciju pa tālruni 3922963! Paldies par darbiņu Maijai Pālenai!
Tagad pievērsīsimies sienāžiem, kurus droši vien visi esat redzējuši.
– Kas parasti sisina – tēviņi vai mātītes? Kādēļ sienāžiem tāda dziesma ir vajadzīga?
– Kādas krāsas sienāži visbiežāk sastopami?
– Nosauciet vienu dzejoli vai pasaku, kurā minēts sienāzis!
Atbildes var sūtīt līdz 8. augustam (pasta zīmogs) – Rīgas iela 51, Bauska, LV-3901.
LAURA
