Klonēšana – tieši 20. gadsimta un tikai šī gadu tūkstoša zinātnes sasniegums. Lielākā ažiotāža ap to aizsākās 1997. gada februārī, kad Roslina institūts, kas atrodas Skotijā, Edinburgas tuvumā.
Klonēšana – tieši 20. gadsimta un tikai šī gadu tūkstoša zinātnes sasniegums.
Lielākā ažiotāža ap to aizsākās 1997. gada februārī, kad Roslina institūts, kas atrodas Skotijā, Edinburgas tuvumā, paziņoja par Dollijas – pirmā klonētā zīdītājdzīvnieka – nākšanu pasaulē. Aita Dollija pilnībā radīta no šūnas, kas ņemta no pieaugušas aitas tesmeņa. No šīs šūnas izņemta dezoksiribonukleīnskābe (DNS), kas satur ģenētisko informāciju, un tā ievietota citas aitas olšūnā, kura savukārt jau bijusi attīrīta no tās DNS. Tādējādi jaunpiedzimusī aita Dollija uzskatāma par kādas citas aitas perfektu kopiju.
Tomēr zemākie mugurkaulnieki ir tikuši klonēti jau 1960. gadu sākumā. DNS no pieaugušas vardes šūnas paņemta un transplantēta citas vardes olšūnā, kuras pašas DNS bija iznīcināta. No šīs ģenētiski modificētās olšūnas tika iegūts peldētspējīgs kurkulēns.
Radījuši klonu no jau klonēta liellopa
Japāņu zinātnieki pirms nedēļas izaudzējuši klonu no jau reiz klonēta bullīša (tas piedzimis naktī no 23. uz 24. janvāri). Pirmoreiz liels klonētais dzīvnieks ir pats ticis klonēts, tādu paziņojumu pasaules ziņu aģentūras saņēmušas pirms nedēļas – 24. janvārī.
Tādējādi japāņu pētnieki radījuši trīs ģenētiski identisku bullīšu paaudzes (oriģinālais dzīvnieks un divi kloni).
Šī klonētā teliņa radīšana ir daļa no projekta, lai varētu pētīt klonēto dzīvnieku dzīves ilgumu un novecošanos. «Izskan paziņojumi un spekulācijas ap tiem, ka klonētie dzīvnieki nevar būt tik veselīgi un dzīvot tik ilgi kā normālie dzīvnieki. Mēs gribam ar šiem pētījumiem pierādīt, ka tā tas nav,» saka Norio Tabara, projektā iesaistītais zinātnieks. Viņš arī akcentē, ka visa šī projekta tālākais mērķis ir radīt labas kvalitātes un garšīgu liellopu gaļu. Ar klonēšanas palīdzību šādu gaļu iespējams «saražot» daudz ātrāk un lielākos apjomos, nekā tas notiek dabiskā procesā. Ir zināms, ka klonēta liellopa gaļa jau nopērkama Japānas lielveikalos.
Piedzimis identiskais pērtiķis Tetra
ASV laboratorijā 13. janvārī piedzimis klonēts makaka. Tas radīts citādā veidā nekā klonēšanas «veterāne» aita Dollija. Pērtiķis vārdā Tetra «gatavots», ļoti agrīnu embriju, kas sastāvēja tikai no astoņām šūnām, sadalot četrās daļās. No iegūtajiem četriem embrijiem turpināja attīstīties un piedzima gan tikai viens pērtiķis – Tetra.
Oregonas Reģionālā primātu pētniecības centra zinātnieks Džeralds Šatens skaidro: «Dzīvnieki, kas līdzīgi kā Dollija radīti no pieaugušām šūnām, pārvietojot to DNS, nav uzskatāmi par simtprocentīgi klonētiem. Bet metode, ar kādu radīts pērtiķis Tetra, veicina ģenētiski identiska makakas iegūšanu. Tā ir mākslīga dvīņu, trīnīšu vai četrīšu radīšana.» Šī atšķirīgā ģenētiski identisku primātu radīšanas metode varētu būt perfekta dažādu izmēģinājumu veikšanai. Medikamenti visplašāk tiek izmēģināti pie pelēm, bet, kā zināms, tieši pērtiķi ir daudz tuvāki cilvēka bioloģijai.
Vai atrisinās arī ētiskas problēmas?
Jaunā klonēšanas tehnika un tās ieviešana zinātnē varētu pielikt punktu strīdiem par to, cik neētiski ir veikt izmēģinājumus pie dzīvniekiem. Tagad laboratoriju dzīvnieki paši būs laboratorijās šim nolūkam mākslīgi radīti.
Zinātnieki ir pārliecināti, ka turpmākie pētījumi radīs jaunu pavērsienu medicīnā, ļaujot cīnīties pret pašlaik neārstējamām slimībām. Tādējādi šie eksperimenti pērtiķu klonu radīšanā varētu palīdzēt cilvēcei tikt galā ar daudzām veselības problēmām. «Pat divi ģenētiski vienādi pērtiķi var būt ļoti noderīgi AIDS vakcīnas meklējumos,» atzīst zinātnieki.
Skaidrojums
Klonēšana – sarežģīta gēnu inženierijas metode, kad bezdzimumvairošanās ceļā tiek izaudzēta pieauguša dzīvnieka kopija. Vienkārši izsakoties, tā varētu būt arī mākslīga dvīņu radīšanas metode.
Klons – pēcnācējs no viena priekšteča, kam ģenētiskais sastāvs ir identisks senča ģenētiskajiem parametriem. Klonu radīšanā nav iesaistītas nekādas dzimumattiecības, tāpēc arī klonam «nav nekādas izvēles» – tas pārmanto tikai viena senča gēnus. Kloni ir mākslīgi ģenētiski modificēti un kopēti dzīvnieki.
