Pirms nedēļas akciju sabiedrības «Latvenergo» Dienvidu elektrisko tīklu vadība uz nopietnu sarunu aicināja reģiona masu saziņas līdzekļu pārstāvjus.
Pirms nedēļas akciju sabiedrības «Latvenergo» Dienvidu elektrisko tīklu (DET) vadība uz nopietnu sarunu aicināja reģiona masu saziņas līdzekļu pārstāvjus. Tikšanās mērķis bija kārtējo reizi atgādināt par elektrodrošību. Īpaši tika uzsvērta bērnu drošība, ņemot vērā tuvojošos vasaras brīvlaiku. Tika demonstrētas divas «Latvenergo» sagatavotas izglītojošas videofilmas. Tajās bija pietiekami daudz neestētisku un baigu sižetu par elektrotraumu sekām: puisēns, kurš pēc saskaršanās ar augstspriegumu zaudējis abas rokas; zēns ar smagiem apdegumiem; pieredzes bagāts elektromontieris apdedzis, pieļaujot kļūdu darbā pašpaļāvības dēļ; bērni, kuri laimīgā kārtā pēc saskarsmes ar elektrību tikuši sveikā ar vieglām traumām. Ikdienā mēs esam pie elektrības tik ļoti pieraduši, ka uztveram to kā pašsaprotamu, neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Bieži vien tieši tādēļ nenovērtējam, kā- du briesmīgu spēku strāva sevī slēpj.
Tieši pirms trim gadiem Stelpē smagi cieta deviņgadīgs zēns. Viņš bija iekļuvis transformatora «būdā» caur spraugu, kas izveidojusies, nosēžoties zemei pie tās pamatiem. Zēns zaudēja abas rokas… «Nelaime Stelpē notika tikai tādēļ, ka neviens laikus neziņoja par spraugu zem transformatora «būdas».» Tā strupi un nelokāmi pauž DET un Valsts Darba inspekcijas Bauskas nodaļas vadība. Un viss…
Protams, šī nostāja ir apstrīdama. Taču tā atklāj arī skarbu patiesību – netieši vaininieki daudzām nelaimēm varam būt paši. Nevērībā paejam garām daudz kam tādam, kas it kā mūs neskar. Kā autobraucējs bieži esmu redzējis, ka šoferi cits pēc cita uz ceļa apbrauc ķieģeli vai koka gabalu. Cik daudz dārgā laika zaudēsim, apstājoties un novācot no ceļa priekšmetu, kuru kāds var laikus nepamanīt? Cik naudas zaudēsim, zvanot elektriķiem un ziņojot par norautiem vadiem, tā sauktajiem «uzmetumiem» augstsprieguma līnijām, draudīgiem vai bojātiem elektrolīniju balstiem, transformatoru «būdām»! Skarbi, bet mūsu bezrūpība reiz var prasīt augstāko cenu – kāda veselību vai pat dzīvību.
Statistika liecina, ka visbiežāk elektrotraumas gūst bērni vecumā no pieciem līdz 15 gadiem. Visbiežāk tie ir zēni, kas ziņkārības vai pārgalvības pēc kāpuši elektrolīniju balstos vai iekļuvuši transformatoru punktos. Taču elektronelaime var notikt ar ikvienu arī ikdienā. Drošības garants esot zināšanas. Taču atbildība par apkārtējiem ir svarīga ne tikai elektrodrošības jomā. Mūsu zināšanas var būt izcilas, bet daudz bīstamāka par augstspriegumu var būt pašu bezrūpība, kuras draudu ēna mūs pavada vai visās dzīves jomās.
