Gailīšu pagasta padome šīs nedēļas sākumā saņēma patīkamu vēsti no valsts aģentūras «Mājokļu aģentūra» par bezsaimnieka mājas «Pīrāgi» statusa maiņu.
Gailīšu pagasta padome šīs nedēļas sākumā saņēma patīkamu vēsti no valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” par bezsaimnieka mājas “Pīrāgi” statusa maiņu.
Proti, Ministru kabinets šī gada 19. jūlijā ir pieņēmis rīkojumu Nr. 537 “Par valsts dzīvojamo māju nodošanu pašvaldību īpašumā”.
Palīdz iegūt īpašumu
Pagasta dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja Aija Priedola skaidro, ka ar šo rīkojumu Gailīšu pagasta pašvaldības īpašumā tiek nodots nekustamais īpašums “Pīrāgi”. Šāds rīkojums ir pamats sešu dzīvokļu privatizācijai, jo pirms Otrā pasaules kara celtā ēka bija bezsaimnieka īpašums. A. Priedola precizē, ka par tādu šī māja kļuva pēc tam, kad bijušais īpašnieks, komunistiskajā genocīdā cietusi persona, bija ar mieru saņemt kompensāciju, nevis celtni.
Izrādās, Gailīšu pagastā šis nav pirmais un vienīgais gadījums, kad bezsaimnieka mājas nepaliek “gaisā karājoties”. Pašvaldība ir palīdzējusi sakārtot īpašuma tiesības mājām “Kopas” un “Ķempēni”. Tikko pieņemtais Ministru kabineta rīkojums, kā jau minēts, arī paver ceļu privitizācijai. Šajā reizē interesantākais – aktīva ir bijusi ēkas iedzīvotāju rīcība.
Formalitātes nav vienkāršas
Īpašumu sakārtošana Latvijas otrās brīvvalsts laikā ir smagnējs process. To atzīst visi, kas ar to saistīti. Arī A. Priedola atgādina par garu formalitāšu ceļu, lai bezsaimnieka māju nodotu pašvaldībai, kas izsludina privatizāciju. Tikai daži šīs procedūras posmi: pašvaldības iesniegums valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra”, ko savulaik sauca – Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija. Obligāta ir Zemes dienesta veikta inventarizācija īpašuma novērtēšanai. Tad jāapkopo arhīvu izziņas par bijušajiem īpašniekiem līdz 1939. gadam. Pašvaldības darbiniece uzsver, ka svarīgs dokuments ir bijušā īpašnieka miršanas apliecība, pēc tās izdošanas vietas jāvēršas tiesā, lai juridiski apstiprinātu māju par bezsaimnieka īpašumu. Tiesas spriedumam nepieciešams dokumentu kopums no arhīva, vēlams – arī no kādreizējā īpašnieka piederīgajiem.
Tikai pēc Ministru kabineta rīkojuma pagasts pārņem savā īpašumā bezsaimnieka dzīvojamo māju un var to noformēt Zemesgrāmatā, lai izsludinātu privatizāciju.
Divējāda attieksme
“Pīrāgu” iedzīvotāja Marina Gudivoka, saņemot konsultācijas pašvaldībā, iesaistījās formalitāšu kārtošanā. Enerģiskā sieviete, uzzinot par valdības rīkojumu, patiešām bija priecīga. Viņa atcerējās, ka piedalījusies trīs tiesas sēdēs Rīgā. Pēdējā notikusi pagājušā gada oktobrī. Marina vislabāk zina, kā viss ritējis. Tagad viņa un vecāki jau domā, cik daudz sertifikātu vajadzēs, lai kļūtu par pašreizējās dzīvojamās platības likumīgiem īpašniekiem. A. Priedola teic, ka saskaņā ar likumdošanu dzīvojamo platību var privatizēt par sertifikātiem.
M. Gudivokai un viņas tuviniekiem rūp senās Pīrāgu mājas nākotne. Marinas mātes Likērijas Ungurjanas dzīvoklis ir sakārtots pavisam mūsdienīgi. Viņa piebilda, ka pirms daudziem gadiem, kad šeit ierādīts miteklis, mājā esot atradušies salmi. Vīra un dēla prasme pārliecina, ka arī vecu ēku var labi piemērot dzīvošanai. Abas enerģiskās sievietes atzīst – jauna mājokļa iegādei naudas nepietiktu, taču vecā sakārtošana ir pa spēkam, jo dzimtas stiprais dzimums labi prot celtniecības un remonta darbus.
“Pīrāgu” iedzīvotāja Nijole attrauca, ka viņai, pensionārei, esot vienalga, kas ar māju notiek. Pirmā stāva dažas telpas krasi atšķiras no iepriekš aprakstītajām. Logu ailes izlauztas, visas koka detaļas arī.
