Septembrī Eiropas Savienības informācijas punktu vadītājiem no Latvijas bija iespēja uz piecām dienām doties darba vizītē uz Dublinu Īrijā.
Septembrī Eiropas Savienības informācijas punktu (ESIP) vadītājiem no Latvijas bija iespēja uz piecām dienām doties darba vizītē uz Dublinu Īrijā. Braucienu atbalstīja ES informācijas aģentūra.
Mana pirmā doma bija, kā es jutīšos zemē, kurā dzīvo un strādā tik daudz latviešu. Sev par pārsteigumu, bija izjūta, it kā reiz jau tur būtu bijusi: cilvēki atvērti, gatavi sarunāties, paskaidrot, ik uz soļa dzirdama pieklājības frāze “Atvainojiet!”. Neko nevar Dublinā nokavēt, jo pilsētā ir daudz pulksteņu, kas labi redzami no tālienes.
Tā kā mēs, visi ES informācijas punktu vadītāji, bijām bibliotekāri, tad darba programmā bija ne tikai iepazīšanās ar ES institūciju darbu Īrijā, bet arī ar bibliotēkām. Dublinas pilsētas Publiskajā bibliotēkā piesaistīja mācību centrs, kas vērsts uz valodām un ārzemniekiem. Tur pašmācības ceļā iespējams apgūt 116 valodu.
Grāmatas uz spilveniem
“Trinity College” ir Īrijas prestižākā universitāte, kurā līdz 19. gadsimtam nebija sieviešu. Pašlaik tur mācās 64% sieviešu. Universitātes bibliotēka ļoti aktīva ir vasaras mēnešos, kad sabrauc studenti no visas pasaules. Eksāmenu laikā grāmatas uz mājām neizsniedz, jāstrādā uz vietas. Apskatījām izstādi par seno ķeltu grāmatām, arī 12 gadsimtus senu mūku manuskriptu “Book of Kells”. Ķeltu mūki grāmatas veidoja uz govju ādām.
Dublinas Nacionālā bibliotēka ir vairāk intelektuālā mantojuma glabātāja. Bibliotēkas krājumā atrodas 60 tūkstoš fotogrāfiju, tās ir vēsturiskas kolekcijas. Kādā fotogrāfijā redzams, kur 1791. gadā tiek arestēta franču karaliskā ģimene. Pagājušā gadsimta 40. gados sākta manuskriptu kolekcionēšana. Dažādās kartēs parādās dzimtu uzvārdi, ko cilvēki izmanto, lai veidotu dzimtas koku. Lasītavā daudzas lietas izskatās kā pirms 100 gadiem. Izbrīnīja lieli spilveni uz galdiem, kuri domāti nevis gulēšanai, bet grāmatu uzlikšanai.
Parlaments un vēstniecība
Īrijas Finanšu ministrijā bija tikšanās ar EURO grupas bijušo vadītāju Filipu Hameli. Viņš pastāstīja par naudas maiņas nodrošināšanu un iedzīvotāju informēšanu Īrijā. Tika izstrādāts Nacionālais eiro ieviešanas plāns, tad atsevišķs plāns, kā informēt iedzīvotājus. Informācijai, ko piedāvā cilvēkiem, jābūt saprotamā formā, vienkāršai un precīzai. Vēl joprojām katru dienu ap 50 cilvēku Nacionālajā bankā apmaina veco naudu.
Tikšanās laikā ar Latvijas vēstnieku Īrijā Induli Ābeli un viņa dzīvesbiedri vēstnieka rezidencē man kļuva skaidrāks vēstnieka darbs ārvalstīs, bija iespēja satikties un aprunāties ar Īrijas latviešiem.
Ekskursijas laikā Īrijas Parlamentā apskatījām sēžu zāli, uzzinājām – katru trešdienu vienu stundu ēterā ministrs atbild uz jautājumiem. Parlamentāriešiem ir jāieklausās tautas balsī. Valdība gribēja pieņemt vienkāršāku vēlēšanu sistēmu, bet īri teica – nē! Dažkārt ģimenē ir tradīcija – par ko balso vecāki, par to arī bērni.
“Ķeltu tīģeris” ir modrs
“Ķeltu tīģeris” – tā pasaules ekonomikā tiek raksturota Īrija. 1973. gadā, kad Īrija izšķīrās par iestāšanos ES, tā bija ļoti nabadzīga – slikti ceļi, vāja lauksaimniecība, bezdarbs.
80. gadu beigās veiksmīgi izmantojot struktūrfondus, tika sakārtoti ceļi un komunikācijas. Labvēlīgā nodokļu politika ieinteresēja amerikāņu kompānijas investēt Īrijā. Periodu 90. gados var uzskatīt par “tīģera lēcienu” – ekonomika auga milzīgos tempos. Statistika liecina, ka Īrija pašlaik ir bagātākā valsts pēc Luksemburgas pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju. Tas nenozīmē, ka visas problēmas atrisinātas. Īpašs uzsvars vēl jāliek uz ceļiem un dzelzceļiem, apmēram 20% Īrijas iedzīvotāju tiek uzskatīti par maznodrošinātiem. Jāmaina izglītības sistēma, lai studentiem piedāvātu zināšanas, kas pārvalda tehnoloģijas, nevis sociālās zinātnes.
Pabalstu izlieto dzīvošanai
Nozīmīgas lietas valstī ir panāktas, pateicoties ES. Ar tās palīdzību Īrijai ir iespēja savas vēlmes īstenot sarunās ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju, visā ES ir kopēja vides politika, kura ir draudzīga pasaulē. Īrija bez ES to nespētu īstenot. Starp citu, veikalos pirkumiem nekur neizsniedza plastmasas maisiņus, bet gan glītus no papīra.
Ir lietas, kurās Īrija arī negrib piekāpties ES: nepiekrīt kopējai aizsardzības politikai, nevēlas, lai bēgļu lietas noteiktu ES, grib savu nodokļu politiku.
Vizītes pēdējās dienas rītā, kas bija atvēlēts katram savu interešu realizēšanai, staigājām vēl pa pilsētu. Izdzirdis latviešu valodu, mazs puisītis pagriežas pret mani un rāda ar rociņu savai mammai: “Re, kur mana ome!” Māmiņa, mani uzlūkojusi, atbild: “Nē, tā nav gan mūsu ome!” Sākam sarunu. Viņa atbraukusi vīram līdzi. Dzīvesbiedrs strādā, bet viņa saņem bērna pabalstu. Tas, kā viņa atklāja, ir 600 eiro. To viņa maksā par dzīvošanu. Uz jautājumu, vai viņai dažreiz nav skumji svešā pusē, sieviete atbildēja, ka tomēr Latvijas pietrūkst.
