Bauskas Centrālās bibliotēkas Eiropas Savienības informācijas punkta vadītāja Irēna Vadapāla piedalījās ES koordinatoru pieredzes apmaiņas braucienā uz Poliju, Vāciju, Nīderlandi un Beļģiju.
Bauskas Centrālās bibliotēkas Eiropas Savienības (ES) informācijas punkta vadītāja Irēna Vadapāla piedalījās ES koordinatoru pieredzes apmaiņas braucienā uz Poliju, Vāciju, Nīderlandi un Beļģiju.
Ceļojumos gūst zināšanas
Grupā galvenokārt bija bibliotēku speciālisti, jo šajās iestādēs izvērsta aktīva informatīva kampaņa par ES.
Koordinatoru braucienu uz ārzemēm atbalstīja Eiropas Komisijas delegācija Latvijā un Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā. Irēna Vadapāla teic, ka šoreiz pilnībā attaisnojusies paruna «Labāk vienreiz redzēt nekā simtreiz dzirdēt». ES informācijas punkts pilsētas bibliotēkā darbojas kopš 2001. gada. Tā vadītāja sistemātiski papildina zināšanas dažādos Latvijā rīkotos semināros un kursos, taču pieredzes braucienā gūtais informācijas apjoms pārspējot visu iepriekšējo zināšanu klāstu.
Irēnai Vadapālai ļoti vērtīgs šķitis ES informācijas biroja apmeklējums Varšavā, jo Polija, tāpat kā Latvija, ir ES kandidātvalsts. Tāpēc arī šajā zemē notiek sabiedrības informēšanas mērķtiecīgas kampaņas.
Aktīvie poļu skolotāji
Speciāliste stāsta par Polijā redzēto: «Latvijas lielākās bibliotēkas kļuvušas par izglītojošiem centriem visos jautājumos, kas saistīti ar ES. Toties Polijā šo iniciatīvu uzņēmušās izglītības iestādes. Kaimiņvalsts kolēģi to dēvē par Polijas fenomenu un skaidro tā: «Ikviens pedagogs, kurš vēlas virzīt savu karjeru, pēc stundām organizē jauniešu dažādas aktivitātes, un pati galvenā ir informēšana par Eiropas Savienību.»
Poļi mūs iepazīstināja ar valstī veiktās socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Apmēram 85 procenti iedzīvotāju interesējas par pirmsiestāšanās fondiem, ES institūcijām un darba iespējām ES dalībvalstīs. Līdzīgi notiek arī pie mums, vienīgi akcenti grupējas citādā secībā. Bauskas Centrālās bibliotēkas ES informācijas punkta apmeklētāju vislielāko interesi izraisa ES institūcijas. Studenti lielākoties cenšas salīdzināt savas izvēlētās tautsaimniecības nozares ar analoģiskām ES dalībvalstīs, meklējot kopīgas un atšķirīgas iezīmes. Diezgan liels ir jauniešu skaits, kuri meklē informāciju par darba iespējām ES institūcijās nākotnē.»
Arī Polijas ES informācijas biroji sadarbojas ar bibliotēkām un skolām. Irēna izjutusi gandarījumu, ka Varšavas birojā materiālu klāsts par ES bijis tikai mazliet plašāks nekā Bauskas Centrālajā bibliotēkā. Tiesa, daudzus materiālus interesenti varot ņemt līdzi. Bauskā pagaidām tā nenotiek.
Padomus sniedz eksperti
Irēna pirmo reizi apmeklējusi ES parlamentu, kas darbojas Beļģijas galvaspilsētā Briselē, un piedalījusies diskusijās ar ekspertu Latvijas jautājumos Alfrēdu Gomolku. Viņi kopīgi mēģinājuši meklēt elastīgas pieejas aktuālu problēmu risināšanā. Speciāliste informē par sarunas dažām niansēm: «Eiroskeptiķi Latvijā ir gados veci cilvēki, tāpēc mēs vaicājam Alfrēdam Gomolkam, kā mazināt šīs auditorijas neticību vienotas Eiropas modelim. Viņa atbilde bija pārsteidzoši vienkārša un loģiska. Eksperts sacīja, ka skeptiķi jāinformē ne vien par iespējām ES, bet arī par grūtībām, radot patiesu ainu bez jelkādiem izskaistinājumiem. Es noteikti to ņemšu vērā savā ikdienas darbā. Dialogam jābūt godīgam, citādi neizdosies panākt uzticēšanos.»
Piedaloties domu apmaiņā ar ES institūciju pārstāvjiem, Irēna guvusi vērtīgas atziņas par darba metodikas pilnveidošanu, lai informēšanas procesā varētu iekļaut mērķauditorijas visas grupas. Bibliotēkas darbiniece nesen vadījusi informatīvas pusstundas pilsētas 1. vidusskolas jauniešiem, stāstot par Eiropas valstīs redzēto un uzsverot pašreizējo skolēnu nākotnes perspektīvas vienotā Eiropā.
Centrālās bibliotēkas ES informācijas punkta lasītavā «Bauskas Dzīve» aptaujāja dažus pastāvīgos apmeklētājus. Marina, kura studē Latvijas Universitātē, uzskata, ka informācijas klāsts par ES bibliotēkā ir pietiekami plašs. Materiālus viņa vairākkārt izmantojusi referātu gatavošanai. Pilsētas bibliotēkā brīvdienās iegriežas arī koledžas audzēknis Valdis, kuru interesē ES valstu ekonomika. Nepieciešamie iespieddarbi šeit vienmēr esot pieejami, turklāt nevajagot gaidīt rindā kā dažās Rīgas bibliotēkās.
***
Fakti
Centrālās bibliotēkas ES informācijas punktu 2001. gadā izmantojuši 264 lasītāji. Saņemti 159 informācijas pieprasījumi.
Līdz 2002. gada 1. oktobrim bija 311 lasītāju. Saņemts 331 informācijas pieprasījums.
