Bauskas Centrālā bibliotēka un Viru apriņķa (Igaunija) publiskā bibliotēka turpina nostiprināt sadarbību.
Bauskas Centrālā bibliotēka (CB) un Viru apriņķa (Igaunija) publiskā bibliotēka turpina nostiprināt sadarbību.
Aicina dalīties pieredzē
Pēc Viru bibliotēkas direktores Ingas Kuljusas ielūguma Bauskas CB direktore Baiba Tormane pagājušā gada decembrī piedalījās Viru apriņķa bibliotekāru seminārā. Viņa informēja par CB pieredzi novadpētniecības elektronisko datu bāzu veidošanā un bibliotēku konkursu organizēšanā. Par baušķenieku aktivitātēm Ingai Kuljusai pastāstīja kolēģes no Tallinas, kuras 2004. gada rudenī piedalījās Baltijas valstu bibliotekāru konferencē Madonas rajona Jumurdā. Viņas atzinīgi novērtēja Baibas Tormanes ziņojumu un ieteica ar Bauskas CB pieredzi iepazīstināt arī Igaunijas dienvidu reģiona bibliotekāres.
Braucienā uz Viru devās arī “Bauskas Dzīves” pārstāve.
Iespaidi gūti jau agrāk
Par sadarbību, kas sāku sies pirms vairākiem gadiem, informē Baiba Tormane: “Igaunijas bibliotēkas Latvijā tiek uzskatītas par etalonu, jo atsevišķās jomās kaimiņi ir aizsteigušies mums priekšā, tāpēc viņu pieredze var lieti noderēt. Pirms dažiem gadiem, kad darbojos Latvijas Bibliotekāru biedrības sekcijā “Celtniecība un renovācija”, man, kā arī Bauskas pilsētas Domes deputātam Jānim Matisonam un priekšsēdētājas palīdzei Mārai Bitei radās iespēja iepazīt Dienvidigaunijas bibliotēkas Viru, Valgā, Pilvā un citās apdzīvotās vietās. Toreiz šķita neparasti, ka gandrīz visur laukos jau bija pieejams internets. Novērtējām arī to, cik veiksmīgi vecas ēkas tiek pielāgotas modernu bibliotēku funkcijām. Tāpēc 2003. gada vasarā līdzīgu ekskursiju šajā maršrutā organizēju Bauskas rajona bibliotekārēm. Jau toreiz ar Ingu Kuljusu sākām pārrunāt sadarbības iespējas. Drīz vien Inga un viņas kolēģes pirmo reizi apmeklēja Bauskas CB un Rundāles pili, lai tālāk dotos pieredzes apmaiņā uz Lietuvu.”
Labvēlības statuss
Igaunijas un Latvijas rajonu bibliotēku darbībā ir daudz kopīga, taču vērojamas arī būtiskas atšķirības. Valsts atbalsts bibliotēkām šķiet nesalīdzināmi lielāks nekā Latvijā. Inga Kuljusa norāda, ka ik gadu valsts piešķir finansējumu jaunu grāmatu iegādei, paredzot katram lasītājam 30 kronu (1,35 lati) gadā. Finansējuma apjoms ir atkarīgs no apriņķa iedzīvotāju skaita. Viru apriņķī ir 39 tūkstoši iedzīvotāju, līdz ar to 2004. gadā grāmatu iegādei bibliotēkām tika saņemtas 1146856 kronas jeb 51494 lati.
Turklāt naudu jaunu izdevumu pirkšanai piešķir arī vietējās pašvaldības. Valsts finansējums tiek paredzēts arī bibliotekāru mācību un semināru rīkošanai apriņķu centros. Summas nemēdz būt lielas, taču atbalsts tik un tā ir labi izjūtams, uzsver Inga Kuljusa. Viņa turpina: “Šāda bibliotēku finansēšanas sistēma Igaunijā darbojas 14 gadu, un mēs esam ar to ļoti apmierināti. Protams, iesaistāmies arī projektos, gūstot papildlīdzekļus bibliotēku attīstībai.”
Latvijā ir cits pilsētu un pagastu bibliotēku finansējuma modelis, kad līdzekļus piešķir vienīgi pašvaldības. Tādēļ summas, piemēram, jaunu grāmatu iegādei, ir nesalīdzināmi pieticīgākas. Bibliotēkas var iesaistīties valsts mērķprogrammās, piedaloties projektu konkursos.
Ievieš elektronisko sistēmu
Viru apriņķa publiskā bibliotēka atrodas telekomunikāciju centra bijušajā ēkā pilsētas centrā. Arī nama renovācijai naudu ir piešķīrusi valsts. Igaunijā darbojas speciāla programma bibliotēku atjaunošanai, kas paredz šim nolūkam tērēt 70 procentus valsts un 30 procentus pašvaldību līdzekļu.
Bibliotēka, kas izvietota ēkas divos stāvos, vienu paredzot tikai mazajiem lasītājiem, pārsteidz ar plašumu. Tāds vēriens pagaidām nav manīts nevienā Latvijas mazpilsētā, nerunājot par grāmatu izsniegšanas elektronisko sistēmu. Viru bibliotēkā tā ir ieviesta pagājušā gada pavasarī.
Inga Kuljusa iepazīstina ar sistēmas priekšrocībām: “Lasītāji par simbolisku maksu saņem magnētiskās kartes, kas līdzīgas bankas kartēm. Ienākot apkalpošanas zālē, atliek pasniegt karti bibliotekārēm, kuras to aktivizē. Elektroniskajā datu bāzē tiek fiksētas ziņas par izsniegtajām un atpakaļ saņemtajām grāmatām. Apkalpošana ir ļoti raita, jo darbinieces datoros ievada nepieciešamās ziņas, bet grāmatas no krātuves uzreiz tiek nogādātas zālē.” Lai gan parastā darbdienas rītā apmeklētāju bija ļoti daudz, nekur nemanīja rindas, jo zālē atrodas vairākas grāmatu izsniegšanas vietas.
***
Fakti
– Viru atrodas apmēram 60 kilometru no Latvijas robežas.
– Pilsētā ir ap 13 tūkstoš iedzīvotāju.
– Viru dibināta 1784. gadā.
– Pilsētā ir dzimis un strādājis literāts Frīdrihs Reinholds Kreicvalds, igauņu eposa “Kalevipoegs” autors.
– Viru apriņķī atrodas vairākas distanču slēpošanas bāzes un pārgājienu takas.
– Tuvumā esošajā Munameģa kalna tornī pašlaik notiek rekonstrukcija, iekārtojot liftu un skatu laukumu.
