Arvien biežāk gājēji cieš ceļu satiksmes negadījumos, kurus izraisījuši nenoskaidroti vai neapdrošināti transportlīdzekļi, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) rīcībā esošā informācija. Statistika liecina, ka 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu par 70% pieaugušas no Garantijas fonda izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības par ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) cietušajiem gājējiem.
Saskaņā ar obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) likumu, ja CSNg cietis gājējs un tā darbībā nav konstatēti Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa apdrošinātājs atlīdzina gājējam radītos zaudējumus, ārstēšanas un rehabilitācijas izdevumus, kā arī kompensē nesaņemtos ienākumus pārejošas darbnespējas gadījumā. Arī tad, ja CSNg ir izraisījis transportlīdzekļa vadītājs, kuram nav spēkā esošas OCTA polises, vai arī tad, ja tas pēc CSNg no notikuma vietas aizbrauc un gājējs vai liecinieki nav paspējuši pamanīt transportlīdzekļa numura zīmi, cietušajam gājējam nodarītie zaudējumi tiek kompensēti no OCTA Garantijas fonda tieši tādā pašā kārtībā, kā tas tiktu darīts, ja CSNg izraisījušais transportlīdzeklis būtu zināms un tam būtu spēkā esoša OCTA polise.
«LTAB vienmēr ir uzskatījis par savu prioritāti cīnīties pret neapdrošinātu transportlīdzekļu izmantošanu ceļu satiksmē, jo praksē ir pierādījies fakts, ka šādiem transportlīdzekļiem mēdz būt virkne citu pārkāpumu, piemēram, nav veikta tehniskā apskate, netiek ievērots atļautais braukšanas ātrums u. c. Tas arī nereti kalpo par iemeslu tam, ka, izraisot CSNg, transportlīdzekļa vadītājs rīkojas bezatbildīgi un aizbēg no notikuma vietas,» pauž LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
LTAB dati liecina, ka pērn par iepriekšējos gados notikušiem CSNg un to rezultātā nodarītiem zaudējumiem cietušajām personām no Garantijas fonda izmaksāti 28 683 eiro, no tiem 15% – gājējiem. Valstij un pašvaldībām par CSNg cietušo personu ārstēšanu un pabalstiem ir atlīdzināti 284 275 eiro, no kuriem 54 138 eiro ir iztērēti avārijās cietušo gājēju ārstēšanai un izmaksāto pabalstu kompensācijās.
Kā piebilst J. Stengrēvics: «Lai gan nav nekādu šaubu, ka cietušajiem gājējiem ir jāsaņem atlīdzība par avārijā nodarītajiem kaitējumiem, es tomēr vēlētos vērst uzmanību, ka gājēji nereti uzvedas pārdroši un paši kļūst par katalizatoru avārijai. Piemēram, diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām pārvietojas pa brauktuvi vai ceļa nomali bez atstarotājiem vai arī ceļu šķērso neatļautā vietā. Šādas situācijas var novest ne tikai pie avārijas, bet arī pie letālām sekām, kas rada ne tikai materiālos zaudējumus, bet arī dziļas morālas ciešanas, jo autovadītājam sadzīvot ar situāciju, ka gājis bojā cilvēks, nekad nav viegli.»
