«Dzīvoju meža malā un jūtos laimīgs,» atzīst bārbelietis, zemessargs JURIS IVANOVS, kuram šodien paliek 33 gadi.
«Dzīvoju meža malā un jūtos laimīgs,» atzīst bārbelietis, zemessargs JURIS IVANOVS, kuram šodien paliek 33 gadi.
Lai nokļūtu pie jubilāra uz mājām «Ilgas», «Bauskas Dzīvei» bija jāmēro diezgan romantisks ceļš cauri mežam.
Pirms sešiem gadiem Juris nopircis šo māju un privatizējis zemi. Šeit mitinoties, viņam katra diena sagādā pārsteigumu. «Varu sacīt, ka ne no viena dzīvnieka man vairs nav bail,» tā Juris. Viņa sētā mēdzot pakavēties dažādi kustoņi. Pie zalkšiem jau esot pierasts – kā tik zāle ataug, tā rāpuļi ir klāt, viņi īpaši iecienījuši mājas slieksni. Šogad arī divas odzes pamanījušās apciemot «Ilgas».
Pavasara rītos Juri modina divas dzērves, kuras, skaļi klaigājot, spēj uzmodināt vissaldāko sapņotāju. Netālu no mājām ir placis, kurā bieži pulcējas buki, tos Jurim ļoti patīkot novērot.
Kad tikko sākuši «Ilgās» dzīvot, sastapušies arī ar vilkiem. Reiz tumšā ziemas naktī Juris ar zirgu braucis uz mežu, līdz piepeši tas kļuvis gauss un negribējis iet tālāk. Saimnieks griezis atpakaļ uz mājām. Zirgs, cik vien ātri varēdams, sācis rikšot. Nākamā dienā Juris devies uz to pašu vietu mežā un redzējis vilka pēdas – tātad pajūgam līdzās gājuši pelēči. Pēc laika plēsoņas izšauti un šajā pusē vairs nav redzēti.
«Dažādi esam mēģinājuši gūt peļņu. Audzējām kazas, taču ragainēm ļoti garšoja manas mammas rozes. Nopirkām trušus. Uztaisīju lielu, speciālu nožogojumu, lai tie varētu dzīvot ārā. Taču kādu rītu neatradu nevienu trusi. Uzzināju, ka īstais zudību vaininieks ir lūsis,» rūgti smejot, stāsta Juris. Viņš esot sapratis, ka speciāli plānots bizness reti kad izdodas. «Ilgu» zemes daļa cieši pieguļ Rukšezeram, varētu plānot, kā to izmantot atpūtas vajadzībām.
Tāpēc Juris un dzīvesbiedre Sanita ved uz tirgu gurķus un tomātus. Viņam pieder arī seši hektāri meža, taču nav tādas tehnikas, lai visu varētu apsaimniekot un gūt ienākumus. «Iztieku ar Ulmaņlaika darba rīkiem. Citi brīnās, kā varam ar rokām apsēt septiņus hektārus. Bet jāstrādā tā, kā var.»
Juris ir arī nedaudz māņticīgs. Viņaprāt, mājās jātur ruds kaķis, tad nauda būšot. Tāpēc «Ilgās» mājvietu radis jau trešais rudais minka.
Jubilārs vīriešus dala divos tipos – vai nu dancotāji, vai mednieki. Juris ir no otrajiem, un visvairāk nomedījis mežacūku. Ziemā ar gaļu ģimene esot nodrošināta. Jurim tīkot arī makšķerēt. No Rukšezera esot izvilcis četrus kilogramus smagu līdaku. Arī mežs dāvājot savus labumus – tajā daudz melleņu un gaileņu. Ogu lasīšana gan ļoti nepatīkot, tas esot garlaicīgi.
Juris stāsta, ka visi cilvēki, kuri atbrauc uz «Ilgām», jūt pozitīvu lādiņu un pēc laika vēlas atkal atgriezties.
