Bauskas tautas nama vidējās paaudzes deju kopa «Biguļi» un Codes pagasta jauniešu deju kopa Guntas Sirmeles vadībā 3. jūlijā atgriezās no ceļojuma pa Slovākiju, kur piedalījāmies folkloras festivālā.
Bauskas tautas nama vidējās paaudzes deju kopa “Biguļi” un Codes pagasta jauniešu deju kopa Guntas Sirmeles vadībā 3. jūlijā atgriezās no ceļojuma pa Slovākiju, kur piedalījāmies folkloras festivālā.
Jādejo baznīcā
Atšķirībā no Latvijas, dažās citās valstīs, tajā skaitā arī Slovākijā, folkloras ansambļi un deju kolektīvi nav tik stingri nodalīti. Kolektīvu dalībnieki gan dzied, gan dejo. Festivāla reglaments paredzēja, ka vairāku dienu garumā dažādās pilsētās norisinās koncerti, kur piedalās vietējie un vieskolektīvi.
Pirmais koncerts, kurā uzstājāmies, notika Vihodnas pilsētiņā. Bijām ļoti pārsteigti, kad uzzinājām, ka būs jādejo baznīcā. Sākumā likās, ka tas nav visai piedienīgi, taču, ja jau saimniekiem pret to nav aizspriedumu, kāpēc gan ne. Teicām, ka varbūt par šādu neparastu uzstāšanās vietu parūpējusies Biga. Tās, protams, ir īpašas izjūtas – dejot baznīcā un vēl pie paša altāra.
Pēc koncerta organizatori bija sarūpējuši iespēju iestiprināties. Cienāja ar šīspuses populārāko ēdienu gulašu, kas oriģinālā izpildījumā ir ļoti asa un sātīga zupa. Radusies savulaik kā plostnieku ēdiens, kuru gatavoja no visa, ko varēja paņemt līdzi tālākā ceļā (žāvēta gaļa, miltu klimpas utt.), un daudz garšvielu izmantoja, lai ēdiens sasildītu no iekšpuses.
Latvijā – grandiozāk
Otra uzstāšanās notika Štrbas pilsētas stadionā. Pirms koncerta dalībnieki izgāja pilsētas ielās un saņēma iedzīvotāju sveicienus. Šajā koncertā piedalījās vēl viens Latvijas kolektīvs – “Uguntiņa” no Rīgas.
Šādi festivāli ir lieliska iespēja iepazīties ar citu tautu kultūru un iepazīstināt ar savējo. Šo patiesību apstiprināja arī fakts, ka jau pa ceļam uz Slovākiju, Polijas pilsētas Krakovas galvenajā laukumā, vērojām līdzīga festivāla norisi. Uz laukumā novietotas skatuves pilsētniekus un viesus sajūsmināja ukraiņu un baltkrievu deju kopas. Tomēr šajā braucienā apstiprinājās atziņa, ka tik grandiozi, rūpīgi organizēti un masveidīgi tautas dziesmu un deju svētki un festivāli kā pie mums Latvijā nav vērojami nekur citur.
Veļičkas sālsraktuvēs
Papildus koncertiem braucienā, protams, bija iekļauta arī izklaides programma. Vislielāko sajūsmu izraisīja Polijā apmeklētās Veļičkas sālsraktuves. Līdz pat 135 metru dziļumam zem zemes sālī izkaltas milzīgas zāles, pat baznīcas ar ievērojamu vēsturisku personu skulptūrām. No sāls kristāliem ir pat lustru piekariņi. Varēja uzzināt par sāls ieguves vēsturi šajā reģionā. Tā sākusies jau ar 13. gadsimtu, kad iedzīvotāji tvaicējuši sāli no zemes virspusē iznākošiem ūdeņiem, pamazām rokoties dziļāk zemē. Līdz pat mūsdienām, kad sālsraktuves tiek izmantotas vairāk kā tūrisma objekts un ir iekļautas UNESCO kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā.
Otra aizraujoša vieta bija termālie baseini jau Slovākijas teritorijā. Karstā un aukstā ūdens baseini ar dažādu veidu masējošām strūklakām un dušām, un vispārēju jautrību izraisošiem slīdkalniņiem.
Augstajos Tatros
Interesants bija arī alu apmeklējums. Tajās varēja redzēt, kā gadu tūkstošiem no alu griestiem pilošie kaļķi rada neparastas formas stalaktītu (no augšas nokarājušies veidojumi), stalagmītu (no apakšas uz augšu augoši veidojumi) un stalagnātu(abu iepriekšminēto veidojumu savienošanās rezultātā radušās formas) veidojumus.
Savukārt pēdējā viesošanās dienā kā saldēdiens bija pastaiga pa kalniem – fantastiskajiem Augstajiem Tatriem. Grandiozas klintis, ūdenskritumi, aizas, kalnu upes un ezeri ar tajos peldošiem sniega gabaliem. Stāvot šādā vietā, kur tev apkārt paceļas kalni, kuros ieķērušies mākoņi un sniegi, sajūties neparasti tuvu visumam un tajā pašā laikā kā niecīgs puteklīts šajā mūžīgajā dabas varenumā.
***
Par brauciena atbalstīšanu kolektīvi izsaka lielu pateicību pilsētas Tautas namam un Codes pagasta padomei.
