Redakcijā saņemta M. Supes vēstule par dzīves līkločiem. Raibs un piedzīvojumiem bagāts ir bijis Astrīdas mūžs.
Redakcijā saņemta M. Supes vēstule par dzīves līkločiem.
Raibs un piedzīvojumiem bagāts ir bijis Astrīdas mūžs. Tagad viņa ir kundze labākajos gados un ar smaidu atceras sarežģītos dzīves līkločus. Dzīvot un grūtībām tikt pāri palīdzējis viņas labestīgums un dzirkstošais humors. Viņa uzticēja savu dzīvesstāstu.
«Redzēdama savu četru māsu dzīvi, precēties negribēju. Draudzējos ar zēnu trīs gadus, bet, kad viņš gribēja precēties, – aizmuku. Iepazinos ar jaunāku puisi. Gaidīju viņu pēc armijas. Mans skolas biedrs piedāvāja draudzēties, bet nebiju ar mieru. Viņš uzrakstīja manam draugam uz dienesta vietu, ka esmu ar viņu apprecējusies. Pēc tam vairs no armijas vēstules nesaņēmu.
Mani sāka lenkt cits vīrietis. Par spīti savam joprojām klusējošajam draugam, 27 gadu vecumā apprecējos. Pēc tam uzzināju, ka manam pašreizējam vīram bijušas trīs sievas. Viņš bija drausmīgi greizsirdīgs. Sākumā to uztvēru ar humoru, bet pēc tam sapratu, ka tas ir nopietni – kā slimība. Mums piedzima puisītis, es saslimu. Māsa mani aizveda pie slavena profesora. Man pateica – kopdzīve novedusi līdz trako mājai.
Pēc dažiem gadiem sapazinos ar iedzērāju. Sākām dzīvot kopā. Viņa darbavietā bija sievietes, kuras pavedināja uz dzeršanu, ievilka svešā gultā. Teicu, lai iet laimīgs, jo ar varu nevienu nevar piesiet. Viņš bija pārsteigts par manu mieru. Vēlāk viņš lūdzās, lai ņemu atpakaļ, bet, kurš gājis, tam jāaiziet. Dzīvoju viena.»
M. SUPE Saulainē