Pērtuves būvēšanā latvieši varētu sacensties atjautībā par interesantāko pirtsvietas ideju.
Pērtuves būvēšanā latvieši varētu sacensties atjautībā par interesantāko pirtsvietas ideju.
Orupu ģimene īstenojusi ilgi lolotu ieceri pēc savas pirts, iebūvējot to privatizētā Codes kluba pagrabstāvā.
Izgāž sienu
Pērtuve būvēta pašu rokām. Koka apdares darbu veikšanai pieaicināts vietējais, pieredzes bagātais meistars Jānis Plucis. Kokmateriāli cirsti Codes mežos – palīdzējuši draugi. Pirts iebūvēta esošajās telpās, izgāzuši tikai vienu sienu. Agrākajā pagrabā atradās noliktavas un nepabeigtas dušas telpas. Bijusi pamatīga gružu krātuve, kuru vispirms tīrīja.
«Lāvai izmantots apses koks un, pēc senču ticējumiem, tai jābūt vērstai ziemeļu, dienvidu virzienā. Bijām priecīgi, ka, pārlasot nesen izdotās grāmatas par būvniecību, atklājās – galvenajos vilcienos esam visu darījuši pareizi,» priecājās pirts saimnieks Gunārs Orups.
Pirti kurina lāvas telpas otrā pusē, un tas ir ļoti ērti. Karstums rodas pusotrā stundā.
«Pasēdēšanas» telpā krājas atmiņas
Kluba ēkas privatizācijā piedalījušās divas ģimenes – Orupu un Leveiku. Arī pirts pieder abām saimēm, tāpēc pēršanās cienītāju netrūkstot.
«Mums ir savas tradīcijas, kuras cenšamies ievērot. Pērties ejam visi kopā – sievietes, bērni un vīrieši. Mazmeitiņu Elīnu pirtī ienesa, kad viņai bija tikai trīs mēneši. Gan vīri, gan sievas ieziežas ar medu, ar sodu, ar jūras sāli. Pie ūdens tiek pielieti arī īpaši zālīšu eliksīri. Tā ir lieliska aromterapija.
Pērties patīk ar ozolu, bērzu, kadi- ķu slotām. Tagad iemēģinām arī ko eksotiskāku, piemēram, eikaliptu slotiņas,» tā pirts saimnieka sieva Ilga Orupa.
Telpu plānojumā bijusi iecerēta arī «pasēdēšanas» tel- pa, kas izrādījusies par mazu, tāpēc pirms pāris gadiem iekārtota papildu istaba. Tajā redzams, ka pirtīgājēji kopī- giem spēkiem veido publikā- ciju krājumu par dažādām ar pēršanos saistītām lietām.
Ilga Orupa atzīst, ka dažkārt atļauj pirti izmantot arī tuviem draugiem, bet tas nav bizness. Rituālus samazina
Orupu ģimene bijusi pēršanās fane arī tad, kad vēl nav piederējusi sava pirts. Tad visi braukuši uz Bauskas pirti. Tur rituāli esot samazināti līdz minimumam, jo stundas laikā jāpaspēj nomazgāties, nevis kārtīgi veldzēt ķermeni.
«Pirtī iešana ir mūsu dzīves sastāvdaļa. Tad tiek domāts gan par veselību, gan par skaistumu. Tā ir svētīga lieta. Peramies reizi nedēļā – svētdienās,» tā Ilga Orupa.
