Kolēģi nereti man mēdz uzdot visdažādākos jautājumus par daudzām praktiskām lietām. Nezin kāpēc radies priekšstats, ka visu zinu un daru pareizi.
Kolēģi nereti man mēdz uzdot visdažādākos jautājumus par daudzām praktiskām lietām. Nezin kāpēc radies priekšstats, ka visu zinu un daru pareizi.
Turpu šurpu
Īstenībā pat Viļņas tirgū nekad neesmu bijusi. Esmu pārliecināta, ka pēc naksnīgā brauciena rīta krēslā itin mierīgi spētu nopirkt bikses ar vienu staru, bet glītā iepakojumā un maldīšanos pamanītu tikai mājās.
Mēdzu uzticēties cilvēkiem, iespējams, tieši tāpēc ar mani notiek gluži neiedomājamas lietas. Pagājušā gada oktobrī veikalā “Elektriskā zivs” Pasta ielā iegādājos automātisko veļas mašīnu “Electrolux”. Biju pateicīga veikala laipnajam pārdevējam, kurš piekrita ar savu transportu pirkumu atgādāt līdz manam dzīvoklim un pats to arī pieslēgt. Vienīgais, par ko nespējām vienoties – kādu ūdens filtru izvēlēties. “Elektriskajā zivī” nekā piemērota tobrīd neesot, lai ejot uz veikalu “Ķīlis”. Kad tur nopirkto parādīju speciālistam, viņš atzina, ka šis gan nederēšot, lai mēģinot atdot atpakaļ, viņš pats kaut ko pameklēšot.
Filtri iekšā
Norunātajā vakarā puisis piebrauca ar savu autiņu, kurā bija mana veļas mašīna, un veiklām roku kustībām pievienoja to ūdensvadam un kanalizācijai. Taču filtra savienojuma vietā nebija. Uz manu biklo vaicājumu: “Kāpēc tā?” gudrinieks atbildēja, ka pieslēguma vieta esot ļoti šaura un “Electrolux” esot laba mašīna, tai visi filtri esot iekšā…
Uzticējos viņam kā pati sev. Līdz brīdim, kad šoruden, kā par spīti, desmit dienu pēc garantijas termiņa beigām veļas mašīna ieklepojās, aizrijās un sāka krākt kā astmatiķa elpa. Sapratu, ka tā visiem spēkiem cenšas paņemt ūdeni, bet nespēj.
Labi gan
Man pazīstams santehniķis atvienoja ūdensņemšanas cauruli, kas bija pieķepusi ar visu to “floru” un “faunu”, kas mitinās ūdensvadā. “Kā jums ienāca prātā pieslēgt tik dārgu veļas mašīnu bez filtra! Labi, ka tā vispār nav pagalam,” sašutis iesaucās krietnais meistars.
Ar santehniķa padomu un rokām mans “Electrolux” tika pie filtra, starp citu tieši tāda paša, kādu savulaik pēc “Elektriskās zivs” speciālista padoma dabūju nest atpakaļ uz veikalu “Ķīlis”. Patiesībā gluži vai smieklīgi, ja nebūtu tik skumji.
Mulsinošā laipnība
Pirms nedēļas veikalā “Mājai un dārzam” gribēju nopirkt krāsu vannas istabas griestiem un sienām, tātad kaut ko telpai, kurā bieži vien ir mitrums. Sapratusi, ka garajos un pilnajos krāsu kārbu plauktos varu apmaldīties, sīki un smalki izteicu savu vēlmi pārdevējam. Viņš sameklēja šķietami vajadzīgo, pietonēja atbilstoši flīžu krāsai un pat aiznesa spainīti līdz kasei. Šī jaunieša laipnība mani tiktāl samulsināja, ka lasīt māku atguvu, tikai nokļuvusi mājās. Biju pārsteigta par to, kas rakstīts uz prāvā krāsas trau ka – lietot tikai sausām telpām. Nu neko, izpindzelēju, turu vannas istabas durvis vaļā, vēdinu un skatos, kas notiks.
Šādos brīžos pieminu nu jau aizsaules sniega laukos staigājošo “Bauskas Dzīves” šefu Gunāru Šimkevicu, kurš mēdza teikt: “Ko tu, muļķa sieviete, saproti no mašīnām!” Tiešām nesajēdzu neko, turklāt izrādās – ne tikai no mašīnām.
