Septiņi nopietni cilvēki, izstaigājuši deviņas zāles izstādē «Roze… Kas ir roze?» Rundāles pils muzejā, pie uzraudzes vērsās ar jautājumu: «Bet kur ir tās rozes?».
Septiņi nopietni cilvēki, izstaigājuši deviņas zāles izstādē “Roze… Kas ir roze?” Rundāles pils muzejā, pie uzraudzes vērsās ar jautājumu: “Bet kur ir tās rozes?”
Eksponē stāstus
Tā nav anekdote, bet reāls notikums ekspozīcijas atvēršanas dienā pirms pāris nedēļām. Kad aizvakar otrreiz devos uz izstādi, lai lēni un uzmanīgi to izpētītu, paziņa vaicāja, cik ilgi tā būs aplūkojama. Teicu, ka līdz novembrim, un ieraudzīju jautātāja skatienā neizmērojamu izbrīnu.
Tikai vēlāk sapratu, ka viņš un tie septiņi nopietnie apmeklētāji bija devušies uz rožu izstādi, kādas parasti rīko selekcionāri, un nav varējuši iedomāties, ka ir iespējams eksponēt arī stāstus par rozēm. Šim tematam tika veltīta saruna ar izstādes koncepcijas un mākslinieciskā iekārtojuma autori, Rundāles pils muzeja Pils ansambļa nodaļas vadītāju Laumu Lancmani.
Uztver ar acīm
“Sākot veidot pils parkā rozāriju, saskārāmies ar milzīgu daudzumu informācijas un atskārtām, ka ziedam ir gara priekšvēsture, kurā ir daudz nezināma. Sapratām, ka rozes simboliskās, vēsturiskās nozīmes un alegorijas ir daudz sarežģītākas nekā skaists zieds dārzā.
Teksti par rozēm, kas nebija ilustrēti, arī mums neizraisīja asociācijas, tādēļ nolēmām jauno tematisko ekspozīciju veidot kā bilžu grāmatu. Mūsdienu cilvēkiem lasīt tekstus un tajos iedziļināties ir grūti, jo šis ir vizuālās uztveres laikmets. Ekspozīcijasbilžu grāmatas priekšrocība ir spēja uzrunāt dažādas grupas – paviršos, nedaudz vērīgākos, izstāžu profesionālos skatītājus un cilvēkus ar ierobežotām uztveres spējām. Vēl ir apmeklētāju grupa, kam noteikti nepieciešami priekšmeti.
Ilustrēšanas nepieciešamību diktēja arī fakts, ka rozes vēstures agrīnajam periodam Latvijā trūkst eksponātu. Vecākais izstādes priekšmets ir arhitektūras elements ar heraldisku rozi no Cēsu pils kapelas, kas datēts ar 13. gadsimtu. Ekspozīcija stāsta par rozes vēsturi no antīkās pasaules līdz mūsdienām,” komentē Lauma Lancmane.
Brīnumzemes efekts
Ienākot izstādē, reālās pasaules iespaidi paliek aiz durvīm, jo skatītājs nokļūst romantiskā, noslēpumainā, brīnumainā vidē. Pirmo četru zāļu sienas kā krāsainas, dimensionālas tapetes klāj dažādos formātos reproducēti antīkās pasaules, viduslaiku, renesanses un 17. gadsimta mākslas darbi. Tik neparastu, asociatīvi bagātīgu izstādes iekārtojumu Latvijā ieraudzīju pirmo reizi. Pirmais iespaids bija šokējošs, protams, pozitīvā nozīmē. Tad es “ieniru” šajā gaisotnē, ļaujoties izjūtām, kas pārņem patīkamās atpūtas un izklaides vietās. Vieglums, estētisks baudījums un brīvība – tā varētu formulēt īpašo dvēseles un prāta stāvokli.
Sākot no 18. gadsimta, izstādes priekšmetiskā sadaļa kļūst ļoti bagātīga – porcelāns, tekstilijas, tēlniecība, poligrāfijas darbi un daudz, daudz iepriekš neredzētu gleznu. Mani apbūra latviešu scenogrāfa Ludolfa Liberta izsmalcinātās klusās dabas ar rozēm, par kuru eksistenci pat nezināju. Bija arī citi atklājumi.
Kolēģu kopdarbs
Mākslas priekšmetus ekspozīcijai ir piedāvājuši daudzi muzeji un privātpersonas, arī Rundāles pagasta iedzīvotāji. Uzņēmēja Solveiga Ikerte savā personiskajā kolekcijā gluži negaidīti atradusi vairākus priekšmetus, kas noderējuši izstādei. Viņasprāt, pils muzeja speciālistu veidotā ekspozīcija ir pelnījusi cildinājumus vispārākajā pakāpē, un Solveiga to iesaka apmeklēt ikvienam.
Arī tehniskais izpildījums ir rundāliešu darbs. Ieva Lūse un Ints Lūsis speciālā datorprogrammā apstrādājuši un sagatavojuši drukāšanai attēlus, bet lielformāta banneri tika reproducēti viņu dēla vadītajā reklāmdrukas firmā. Lauma Lancmane atklāj: “Pils muzejs iegādājās printeri A-3 formāta lapu drukāšanai. Kolēģi šausminājās, ka pirkums esot pārāk dārgs, bet tomēr tas ir lētāk nekā tad, ja izdrukas mēs pasūtītu kādā specializētā firmā. Turklāt ar muzeja specifiku nesaistītiem datorgrafiķiem būtu ļoti grūti izpildīt mūsu prasības.
