Intensīvā ražošana un līdzās tai saimniekošana, izmantojot videi draudzīgas metodes, iegūstot veselīgu lauksaimniecības produkciju. Kā nozares divas puses iespējams īstenot Zemgalē, tostarp arī Bauskas rajonā?
Intensīvā ražošana un līdzās tai saimniekošana, izmantojot videi draudzīgas metodes, iegūstot veselīgu lauksaimniecības produkciju. Kā nozares divas puses iespējams īstenot Zemgalē, tostarp arī Bauskas rajonā?
Situāciju komentē Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja DZIDRA KREIŠMANE:
– Vispirms jāuzsver, ka jaukta tipa saimniecībām ir daudz vieglāk ievērot bioloģiskās saimniekošanas nosacījumus. Vēl arī dārzeņkopībā mazākās platībās iespējams saimniekot saskaņā ar striktajām prasībām, kuru ievērošana tiek regulāri pārbaudīta. Kontroles turpmāk būs vēl stingrākas, īpaši tajās saimniecībās, kam ir iesācējas statuss. Nereti zemnieki pilnībā neapsver iespējas un pārsteidzīgi pievēršas šim saimniekošanas virzienam, kas, iekļaujoties bioloģiskajā ražošanā, jānodrošina piecus gadus. Pēc pārbaudēm ir nācies pieņemt arī negatīvus lēmumus.
Latvijā kopumā pašlaik ir ap pieciem tūkstošiem bioloģiskās saimniekošanas saimniecību. Zemgalē, kur ir devīgākā augsne, arī var attīstīties un pastāvēt abi virzieni – gan intensīvais, gan bioloģiskais. Saprotams, lielākās saimniecības nemainīs orientāciju, taču maziem un vidējiem saimniekiem bioloģiskās produkcijas ražošana ļauj domāt un cerēt uz pastāvēšanu tālākā nākotnē. Sabiedrības nodrošinātākie slāņi aizvien vairāk novērtē veselīgus produktus, kādus iegūst bioloģiskajās saimniecībās.
Pašlaik Dobeles rajonā ir visvairāk šādas ievirzes saimniekotāju – kopumā 24. Manuprāt, liela nozīme ir konkrētam piemēram. Dobeles rajona Bikstu pagastā zemnieku saimniecība “Laugaļi” jau ilgāku laiku nodarbojas ar putnkopību. Šīs saimniecības darbs iedvesmo arī citus lauksaimniekus.
Bauskas rajonā bioloģisko saimniekotāju reģistrā ir 15 saimniecību. Četras no tām ieguvušas sertifikātu, trīs ir pārejas periodā, astoņām ir iesācēja statuss. Vismazāk bioloģiskā lauksaimniecība izvērsta Jelgavas rajonā, kur pašlaik šim virzienam pievērsušies desmit lauku uzņēmēju.
Tiekoties ar bioloģisko saimniecību īpašniekiem, atklājas viņu problēmas. Patlaban vissāpīgākā ir tirgus. Situācija ir paradoksāla – ar lielām pūlēm iegūtu augstas kvalitātes veselīgu produkciju nevar pārdot par augstāku cenu. Īpaši izteikti tas ir piena lopkopībā. Bioloģisko slaukumu salej kopā ar visu pārējo.
Atbalsta maksājumi bioloģiskajai lauksaimniecībai pašlaik ir galvenais, kas veicina pievēršanos šim virzienam un finansiāli palīdz noturēties. Ar šo gadu mainīsies to piešķiršanas kārtība. Mūsu asociācijai sarunās ar Zemkopības ministriju ir izdevies panākt, ka maksājumi būs diferencēti, ņemot vērā, kādas kultūras tiek audzētas. Nevar taču būt vienāds atbalsts, piemēram, graudaugiem un dārzeņiem vai augļu dārziem. Pārmaiņas Eiropas Savienības un arī Latvijas lauksaimniecības politikā tuvākajos trīs gados finansiāli neietekmēs bioloģiskās saimniecības.
