Aizvadītā Latvijas IV Olimpiāde, kas notika Valmierā, radīja divējādas emocijas. Bija patīkami redzēt, ka Valmieras pašvaldība izdarījusi secinājumus kopš pagājušā gada Latvijas Jaunatnes olimpiādes – gājiens bija īss, atklāšanas pasākums interesants, arī pārējā ziņā pilsēta bija gatava lielajām sacīkstēm.
Toties Latvijas Olimpiskās komitejas paveiktais raisa sašutumu. Nebija vienotas vadības, jo katra federācija un savienība rīko savas sacīkstes. Tas radīja daudz neskaidrību un nebūšanu. Piemēram var minēt gadījumu, kad profesionālu sportistu izņem no dalībnieku saraksta tāpēc, ka «mamma teica, ka viņš ir nevesels», nesazinoties ar novada komandas vadību un pašu sportistu.
Visnepatīkamākais notikums bija teikvondo sacīkstēs. Cik varēja saprast no notikumu gaitas, manuprāt, Latvijas Teikvondo federācija pieļāva apzinātu saziņas brāķi, lai varētu diskvalificēt vienu no Bauskas novada sportistēm un bez cīņas piešķirt zelta medaļu Ventspils jaunietei. Kāda jēga tiesnešiem zvērēt pirms Olimpiādes būt godīgiem un ievērot olimpisko garu, ja var piešķirt šādu birokrātisko zelta godalgu? Jāatzīmē, ka arī pirms gada Jaunatnes olimpiādē atrada veidu, kā nepiešķirt mūsu sportistei zelta medaļu. Mans viedoklis: viens gadījums – tas ir pārpratums, divi – jau sistēma.
Izbrīnu raisīja izlozes dažādos sporta veidos, kur līderi bija spiesti tikties savā starpā jau pirmajās kārtās. Par notikumu «naglu» kļuva brīvās cīņas rezultātu neatzīšana, iegūtās godalgas neiekļaujot novadu kopvērtējumā. Latvijas Olimpiskās komitejas mājaslapā neizdevās rast plašāku skaidrojumu šim lēmumam.
Jācer, ka Latvijas Olimpiskā komiteja ņems piemēru no Valmieras pilsētas un labos organizatoriskos brāķus, kas šajā Olimpiādē nebija sportiskā gara cienīgi.
