Pusseši pievakarē. Grenctālē no autobusa Bauska–Panemune–Bardžūni izkāpj pieci, citreiz astoņi, desmit cilvēku un dodas kājām līdz «Rainim», cits vēl tālāk.
Pusseši pievakarē. Grenctālē no autobusa Bauska–Panemune–Bardžūni izkāpj pieci, citreiz astoņi, desmit cilvēku un dodas kājām līdz “Rainim”, cits vēl tālāk. Tumsā, pa asfalta malu, lielo kravas automobiļu apdraudēti, dažbrīd nošķiesti ar sniegu, dubļiem. Tā tas notiek jau teju divus mēnešus – no 1. janvāra, kad pārtrauca kursēt autobusi maršrutā Panevēža–Rīga.
“Re, kur esam ar visu Eiropu nonākuši – ejam pa grāvmali tumsā. Viena savienība, kaimiņu valstis, bet ne viens pie otra aizbraukt varam, nekā. Jādzīvo gluži kā aiz dzelzs priekškara,” neapmierinātības pārpilns ir kāds ceļa malā sastaptais kājāmgājējs. Triju reisu atcelšana Brunavas pagasta “Raiņa” iedzīvotājiem radījusi daudz neērtību. Nokļūšana uz Bausku, tālāk uz Rīgu un arī atpakaļ kļuvusi apgrūtināta, īpaši tagad, tumšajos ziemas mēnešos.
Kāpēc tas tā noticis? Vai tiešām neviens neko nezināja par gaidāmajām pārmaiņām un nevarēja laikus tām sagatavoties?
Gandrīz “pa nullēm”
Panevēžas autobusu parka direktors Rimants Petukausks atzīst, ka triju reisu Panevēža–Rīga slēgšana viņu neiepriecinot. Iebildumi izskanējuši arī Lietuvas pusē, jo pierobežā dzīvojošie ar šiem autobusiem devušies pie radiem Latvijā. Tomēr vairākums bijis braucēju Latvijas teritorijā, posmā no Grenctāles līdz Bauskai, pēc tam no Bauskas līdz Rīgai. Pieņemot, ka vienā reizē no Bauskas uz Rīgu aizbrauca desmit pasažieru un katrs samaksāja latu un desmit santīmu, dienā tika ietirgots nedaudz vairāk kā 60 latu. Mēnesī šī summa bija nepilni divi tūkstoši.
“Nekāda lielā peļņa no šī reisa nesanāca. Bija tikai tā – drusku virs nullēm,” izrēķinājis R. Petukausks. Ja nāktos ievērot visus likumus un maksāt nodokļus, šie braucieni varētu radīt tikai zaudējumus. Turklāt jāņem vērā, ka starptautiskos reisus Lietuvas pārvadātājiem nedotē. Tomēr R. Petukausks atzīst, ja abu valstu attiecīgās ministrijas vienotos par kādiem atvieglotiem noteikumiem, varētu domāt par reisu atjaunošanu.
Likumi ir jāievēro
Satiksmes ministrijas paspārnē esošās valsts SIA “Autotransporta direkcija” sabiedriskā transporta daļas vadītājs Andrians Ļubļins skaidro, ka, stājoties ES, Latvija piekritusi arī tām likumu normām, kas regulē pasažieru pārvadājumus. Visi pārejas termiņi beigušies, pienācis laiks likumus ievērot. Viņš apstiprināja, ka ministrijas neko mainīt nevar, uzņēmējiem jāpilda likumi, arī tad, ja tie ir neizdevīgi.
Šādas situācijas veidojas tikai dažās Austrumeiropas valstīs, nekur Rietumos nav gadījumu, kad kāda ārvalsts kompānija veiktu iekšzemes pasažieru pārvadājumus.
Nostiprinās monopols
Pasažieru pārvadātāja uzņēmuma SIA “Aips” vadītājs Uldis Kolužs stāsta, ka uz Panevēžas reisu slēgšanu reaģēts laikus. Rīgas līnijā janvārī atklāti trīs papildu reisi. “No tiem gan neesam nekādi ieguvēji. Radušās vienīgi papildu problēmas – trūkst šoferu, jaunu autobusu arī nepietiek,” sūkstās U. Kolužs. Tomēr jāatzīst, nu “Aips” palicis vienīgais monopolists maršrutā Rīga–Bauska. Biļešu cenas, iespējamais komforts – viss viena pārvadātāja rokās.
Pilnīgi no lietuviešiem gan vaļā neesam tikuši. Kopš februāra vidus sācis kursēt firmas “Kautra” autobuss Kauņa–Rīga. Atbilstoši ES likumu normām autobuss Bauskā drīkst uzņemt tikai tos pasažierus, kuri brauc uz Lietuvu, vai arī izlaist tos, kas no Kauņas atbraukuši līdz Bauskai. Iekšzemes pārvadājumi uzņēmumam “Kautra” liegti.
“Mūsu darbiniekiem bija liels izbrīns, kad autoostas teritorijā februāra vidū parādījās Kauņas autobuss. Informāciju par to neesam saņēmuši nedz no Lietuvas pārvadātāja, nedz mūsu ministrijas. Tāpat kā netikām arī oficiāli informēti par Panevēžas reisu slēgšanu. Ministrijas vienojas un saimnieko pa mūsu autoostu kā pa savu teritoriju,” neapmierināts ir U. Kolužs.
Jāatzīst, “Autotransporta direkcija” patiešām nav īpaši steigusies, ne vēstot par jauna maršruta atklāšanu, ne arī par reisa Panevēža–Rīga slēgšanu. Bauskas rajona Padome (RP) par to informēta tikai 5. februārī.
Vietējie esot informēti
Eiropas Savienībā esam, tās likumi jāievēro, tāpēc par bijušo vairs nav ko spriest. Jāraugās nākotnē un jādomā, kā palīdzēt vietējiem iedzīvotājiem, lai viņiem būtu ērtākas sabiedriskā transporta izmantošanas iespējas.
Te sākas problēmas otra puse – par lauku cilvēkiem neviens nemaz īsti nevēlas domāt. Ja Lietuvas pārvadātāji mūsējos vairs neved, tad taču to varam darīt paši. A. Ļubļins apgalvo, ka par iespējamo Panevēžas–Rīgas reisu slēgšanu vietējie pārvadātāji, arī pašvaldības informētas jau pērnā gada vidū. “Par likumu normām, kas stāsies spēkā no 1. janvāra, pārvadātājus, pašvaldības informējām pērnā gada vidū. Laikam tas bija darīts par agru, jo nesaņēmām ne iebildumus, ne ierosinājumus atvērt jaunus reisus,” skaidro A. Ļubļins.
Iedzīvotāji raksta iesniegumu
Kā jau tas mūsdienās ierasts, jo lielāka problēma, jo biežāk to uzkrauj uz pašvaldības pleciem. Tā arī šoreiz – slēgto reisu vietā ierosinājumi izveidot citus maršrutus no Grenctāles līdz Bauskai jāiesniedz vietvarai.
Ministru kabineta (MK) noteikumi par pasažieru regulāro autopārvadājumu iekšzemes maršrutu atklāšanu paredz, ka priekšlikumu par jauna maršruta vai reisa atklāšanu var iesniegt juridiska vai fiziska persona. “Ja mēs zinātu, ka posmā no Bauskas līdz Grenctālei varam nopelnīt, autobusus palaistu. Taču pāris cilvēku dēļ uzņēmums nevar atļauties strādāt ar zaudējumiem,” tā U. Kolužs.
Tātad iniciatīva ērtību nodrošināšanai jāizrāda iedzīvotājiem vai vietējai varai. Brunavas pagasta Grenctāles ļaudis 11. janvārī pašvaldībai nosūtīja iesniegumu, kam pievienoti gandrīz simt parakstu. “Laikā no plkst. 17 līdz 20 neviens autobuss līdz pieturām “Rainis”, “Jātnieki” nekursē. Nedz skolēni, nedz strādājošie nevar laikā tikt mājās. Lūdzam pagasta padomi izskatīt mūsu iesniegumu un vērsties pie SIA “Aips” izveidot jaunus reisus maršrutā Bauska–Grenctāle,” rakstīts iesniegumā.
“Bauskas Dzīve” rajona Padomē noskaidroja, ka atbilstoši MK noteikumiem jauna reisa atvēršanai pašvaldībai jākārto paprāva kaudze dokumentu. Tomēr, ja iesniegums ir motivēts, izklāstīts tā sociāli ekonomiskais pamatojums, tad nav iemesla neļaut izveidot jaunu maršrutu. Situācija gan pašlaik ir tāda, ka maz cerību par jaunajiem reisiem saņemt valsts dotācijas. Visticamāk trūkstošā nauda pārvadātājam būs jāmaksā no pašvaldības kases.
“Tik barojas no mūsu nodokļiem”
“Bauskas Dzīve” piedalījās Brunavas pagasta padomes 22. janvāra sēdē, kad deputāti nolēma atbalstīt iedzīvotāju lūgumu un sagatavot iesniegumu rajona Padomei. Taču vēl 14. februāra rītā RP neviens dokuments šajā sakarā no Brunavas nebija saņemts.
“Viņi tik barojas no mūsu nodokļiem, bet cilvēku labā ne pirkstu nevar pakustināt,” skarbus vārdus vietējai varai veltīja grenctāliete Lilija Lapšāne. “Esmu sašutusi, ka mēneša laikā nekas nav padarīts. Simt cilvēku parakstītais iesniegums palicis bez ievērības. Tā ir klaja pagasta darbinieku nolaidība, kurā arī es kā deputāte jūtos līdzvainīga,” situāciju skaidro Brunavas pagasta padomes deputāte Jaņina Kursiša.
Brunavas pagasta padomes sekretāre Māra Paģe 14. februārī “Bauskas Dzīvei” paskaidroja: “Viss notiek, tuvākajā laikā visu izdarīsim.”
Lai atbalstītu lūgumu izveidot jaunu autobusa maršrutu, iesniegums jāizskata komiteju sēdēs, tad RP sēdē. Nepieciešams arī Ceraukstes pagasta padomes atzinums, jo jaunizveidotais maršruts šķērso šīs pašvaldības teritoriju. “Pagaidām no Brunavas pagasta neviens oficiāli pie mums nav vērsies ar šādu ieceri. Ja tāds priekšlikums būs, mēs to noteikti atbalstīsim,” pagājušajā nedēļā apliecināja Ceraukstes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Feldmanis.
Ja dokumenti tiktu iesniegti laikus, tad šo jautājumu paspētu izskatīt rītdienas, 22. februāra, RP sēdē. Pēc desmit dienām, marta otrajā nedēļā, reisu varētu atklāt. Tagad tas iespējams labākajā gadījumā tikai aprīļa vidū. Tad jau būs kļuvis gaišāks, ceļa malas apžuvušas, drīz arī skolēnu nebūs braucēju vidū.
***
Skaidrojums
– Kopš 1. janvāra stājušās spēkā vairākas ES regulas. Viena, Nr. 12/98, noteic, ka kabotāžas (braukšana robežas tuvumā) pārvadājumi pakļauti normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas ir spēkā tās valsts teritorijā, kur kursē starptautiskā reisa autobusi.
– Tādējādi Lietuvas pasažieru pārvadātājiem jāpiedalās mūsu valsts organizētajos konkursos par tiesībām apkalpot noteiktus maršrutus, jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, jāpiedāvā mūsu likumdošanā noteiktās atlaides.
– Lietuvas pārvadātāji nolēmuši iet vienkāršāko ceļu – reisus slēgt.
