Eiropas Savienības valstu biškopjus uztrauc lētā importa medus ieplūšana, zemās medus cenas un iespējamās antibiotikas un baktērijas medū.
Eiropas Savienības valstu biškopjus uztrauc lētā importa medus ieplūšana, zemās medus cenas un iespējamās antibiotikas un baktērijas medū.
Tā pēc Eiropas Savienības Biškopības darba grupas sēdes informēja Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības pārstāvis Briselē Bruno Barons. Šajā sēdē piedalījās ES dalībvalstu biškopji un tikai divu kandidātvalstu – Latvijas un Čehijas – pārstāvji.
Grib lielāku peļņu
ES Biškopju darba grupas vadītājs Izkverdo no Spānijas informēja, ka ES valstīs biškopji grib par saražoto produkciju saņemt vismaz par pusi vairāk nekā līdz šim. Diemžēl risinājums, kā to panākt, netika rasts.
Kā noskaidrojās Biškopības darba grupas sēdes laikā, dažās valstīs bitenieku ienākumi ir pieauguši arī bez speciāliem pasākumiem. Grieķijā šogad medus cenas esot paaugstinājušās par desmit procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Nelielu daļu no iegūtā saldā produkta grieķi pēc speciāla pasūtījuma eksportējuši uz Lielbritāniju, turklāt – par speciālām «zelta cenām». Vēl lielāks medus cenu lēciens ir bijis Portugā- lē. Tur tagad tas maksājot par 40 procentiem dārgāk nekā pērn.
Cieš no lēta importa
Bruno Barons ES valstu biteniekiem stāstīja, ka Latvijā ar dravniecību nodarbojas apmēram 6000 biškopju. Daļu medus biškopji ved uz Krieviju un mēģina atrast noieta tirgu arī ES, tomēr eksports ir krietni mazāks nekā imports. Pērn Latvijā tika ievests 260 tonnu medus, bet eksportētas tikai 9,4 tonnas. Tātad importa apjoms pārsniedz eksportu 25 reizes! Par neatliekamu uzdevumu B. Barons minējis vajadzību aizsargāt vietējo tirgu pret lēto, ES valstīs subsidēto medus importu.
Taču arī ES valstīs ir tādas pašas problēmas. Ne tikai Latvijas biškopji ir noraizējušies par importa medus apjomu pieaugumu. Arī ES valstu biškopjus uztrauc arvien pieaugošais medus eksports no Ķīnas un Argentīnas. Lielbritānijas Biškopības asociācijas pārstāvis stāstīja, ka valstī tiekot piekopts zināma veida embargo pret Ķīnas medu. No turienes ievestais produkts pašlaik aizņemot 40 procentu no Lielbritānijas tirgus. Turklāt tas ir par pusi lētāks nekā vietējo ražotāju piedāvājums. Arī Vācijas Biškopības asociācijas pārstāvis atzinās, ka tur esot līdzīga situācija kā Lielbritānijā, jo lielos apjomos tiekot importēts lētais Ķīnas, Argentīnas un Jemenas medus.
Austrijas Komerciālās biškopības ražotāju asociācijas pārstāvis sacīja: lai gan Austrijā joprojām esot labs un noturīgs pieprasījums pēc vietējā produkta, tomēr bažas radot tas, ka kaimiņvalstīs – Ungārijā un Rumānijā – medus ir krietni lētāks nekā Austrijā, tāpēc iespējama importa palielināšanās no šīm valstīm.
Antibiotikas un baktērijas produktā
Vācijā šogad tika organizēta speciāla sanāksme par medus kvalitātes problēmām, kurā viens no galveniem apspriežamiem jautājumiem bija antibiotiku atliekas tajā. Šīs valsts Biškopības asociācijas pārstāvis gan iebilda pret to, apgalvodams, ka viņi 2003. gadā prezentēs dokumentu par antibiotiku atlieku klātbūtni medū, un šo dokumentu dravnieki izstrādā kopā ar augļkopjiem. Arī britu pārstāvis sacīja, ka biškopji vēlas tikai vienu – panākt noteikumus, kas paredzētu ļoti stingri limitētu antibiotiku klātbūtni medū, un šīm prasībām ir jābūt kopējām visām ES valstīm.
Spānijas bitenieki uzskata, ka nedrīkst pieļaut tāda medus pārdošanu, kurā ir antibiotikas. Pēc viņu pieredzes, šīs vielas lielākoties tiek konstatētas tādā medū, kas ir iegūts no ģenētiski modificētu augu ziediem, piemēram, rapša, kokvilnas.
Somijas Biškopības asociācijas pārstāvis bija noraizējies par to, ka uz medus iepakojuma etiķetes ne vienmēr tiek atspoguļots tā sastāvs, nekaitīgums, antibiotiku vai citu vielu klātbūtne, nemaz nerunājot par botulisma baktērijām. Taču Somijā apmēram 70 procentos augšņu ir konstatēta šī baktērija. Arī Anglijas biškopji apliecināja, ka Spānijā ir līdzīga situācija. Viņi aicināja klātesošos mācīties no rūgtās pieredzes un neslēpt patiesos kaitīguma apstākļus.
