Anita Kleina ir Hipotēku bankas Bauskas nodaļas vadītāja. Šī amata pienākumus viņa veic no 1997. gada.
Anita Kleina ir Hipotēku bankas Bauskas nodaļas vadītāja. Šī amata pienākumus viņa veic no 1997. gada.
Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes absolvente. Pašlaik mācās Komercbanku asociācijā, lai iegūtu baņķiera starptautisko sertifikātu, un apmeklē arī angļu valodas kursus.
Vai darbs banku sistēmā jums bija likumsakarība, senlolota sapņa piepildījums vai nejaušība?
– Bērnībā domāju, ka kļūšu par ārsti. Par darbu bankā man nebija ne mazākā priekšstata vēl pirms desmit gadiem. Bet bija tāds piedāvājums un nolēmu mēģināt. Man patīk mācīties un uzzināt ko jaunu. Pēdējā laikā esmu saņēmusi arī citus darba piedāvājumus, bet, strādājot Hipotēku bankā, jūtu attīstību, vadības atbalstu. Uz darbu katru dienu dodos ar prieku. Nodaļā ir desmit darbinieku, esam labi kolēģi. Arī Hipotēku bankas citu rajonu nodaļu vadītāji ir interesanti cilvēki. Mums ir savs «prezidentu» klubiņš, un esmu tā priekšsēdētāja. Tiekamies reizi mēnesī.
Jums jācenšas pārliecināt, lai klienti aizņemas no bankas naudu. Mazajiem un vidējiem uzņēmējiem kredītsaistības ir smaga nasta. Vai spējat iejusties viņu «ādā», vai pati mēdzat aizņemties?
– No kolēģiem un draugiem naudu neaizņemos. Kredītu no bankas gan esmu ņēmusi un uzskatu, ka tā ir laba iespēja. Īpaši ilgtermiņa kredīts mājas vai dzīvokļa iegādei, remontam. Jādzīvo taču šodien, nevis kaut kad, visu mūžu krājot naudu. Sarunās ar klientu, apspriežot kreditēšanas iespējas, cenšos visus faktorus izskaidrot. Neņemu ļaunā, ja cilvēks tomēr nolemj apvaicāties arī par citu banku piedāvājumiem. Tās ir katra tiesības – izvēlēties un izlemt. Es rīkotos tieši tāpat. Bauskā pašlaik aktīvi strādā četras bankas. Tā ir klientam labvēlīga konkurence.
Hipotēku bankai vienīgajai nav savas naudas kartes.
– Starptautiskā maksājumu karte un arī savs bankomāts būs jau šoruden.
Šonedēļ Hipotēku bankas nodaļa Bauskā pārcelsies uz jaunām telpām. Jums kā saimniecei nācies pamatīgi pūlēties, sekojot remonta un iekārtošanas gaitai.
– Pusgada laikā esmu ļoti daudz uzzinājusi gan par celtniecību, interjeru, mēbeļu rūpniecību, santehniku un labiekārtošanu. Tas dzīvē var noderēt. Tomēr mazliet esmu nogurusi un priecājos, ka šīs rūpes tūlīt būs galā. Jaunajās telpās mums pievienosies vēl viens darbinieks. Gribam panākt, lai nebūtu rindu un klienti Hipotēku bankas Bauskas nodaļā justos labi, ērti, droši.
Jums piemīt tāds lietišķs ģērbšanās stils, korekti laipna, atturīga uzvedība. Vai darbs bankā jums to ir ieaudzinājis?
– Varbūt, ka tā var sacīt. Tomēr ģērbjos tā, lai justos ērti. Kostīms šajā ziņā ir lielisks apģērbs, kas ļauj arvien kaut ko variēt. Par uzvedību – Bauska ir maza pilsēta, un apzinos, ka šeit mani ļoti daudzi pazīst un es viņu prātā personificēju Hipotēku banku. Tas arī izsaka visu.
Populārs kļuvis uzskats, ka tagad ir moderni daudz strādāt.
– Piekrītu, bet neuzskatu, ka tāpēc jāstrādā virsstundas, bez pusdienas laika un atpūtas. Mūsu darbā galvenais ir klients. Bet darbinieks, kurš pats ir pārguris, strādā nemitīgā spriedzē, slikti jūtas, nespēj būt laipns un uzmanīgs pret klientiem. Viss jāpadara darba laikā un atpūšoties jāsagatavo sevi jaunai dienai.
Vai jums pašai to izdodas īstenot, atslēgties un mājās par darbu nerunāt un nedomāt?
– Es cenšos tā darīt. Ir arī jārūpējas par ģimeni. Man ir 16 gadu veca meita Laila. Gandrīz kā audžubērns mums ir mana brāļa meita Inga, viņas mamma ir mirusi. Meitenei ir 14 gadu, ģimenes izjūta viņai ir ļoti svarīga. Cenšos atbalstīt Ingu gan morāli, gan materiāli un priecājos, ka to spēju. Tomēr jūtu, ka šogad darbs prasījis no manis vairāk laika, nekā es gribētu. Pat nepamanīju, ka beidzies zemeņu laiks! Man šīs ogas tik ļoti garšo, bet šogad neesmu nevienu apēdusi!
Vai ir kaut kas tāds, ko jūs vēl vēlētos?
– Ļoti patīk ceļot, nesen biju pieredzes braucienā Anglijā, gribētos nokļūt Amerikā. Bet ne jau tikai, lai gozētos okeāna krastā. Esmu sākusi mācīties angļu valodu, jo tā biznesa pasaulē ir nepieciešama. Ārzemēs gribu apgūt pieredzi, runāt ar cilvēkiem, mācīties.
