Lauku teritorijas attīstība un ekonomikas dažādošana vēl vairāk akcentēta arī jaunajā plānošanas periodā, tas ir, 2007. – 2013. gadam.
Lauku teritorijas attīstība un ekonomikas dažādošana vēl vairāk akcentēta arī jaunajā plānošanas periodā, tas ir, 2007. – 2013. gadam.
Eiropas Savienības atbalsta maksājumi būs daudzveidīgāki, lai Latvijā ekonomiski nostiprinātos plašākas teritorijas ne tikai Rīgas un mūsu valsts citu lielāko pilsētu apkaimē.
Darbaspēka trūkums daudz ko bremzē
Apmeklējot Valmieras rajonu, varēja gūt ieskatu ar lauksaimniecību netieši saistītās un pavisam nesaistītās jomās: puķkopība, ārstniecības augu audzēšana, keramika un kultūras mantojuma saglabāšana. Jāpiemin visās četrās vietās paustā atziņa, ka darbaspēks ir galvenā problēma. Rita Zaļais, kura nodarbojas ar dāliju audzēšanu un selekcionēšanu, uzsvēra: “Vajadzīgi vismaz pieci gadi, lai pilnībā apgūtu iemaņas. Man ir veicies, jo jaunas sievietes labi strādājušas, bet, nodibinot ģimeni, viņas aizgājušas prom. Es pat smeju: “Ja kāda jauniete vēlas precēties, viņai jānāk strādāt “Žvīgursalās”, tad droši tiks pie vīra.”
SIA “Rebeka” darbiniece Linda Kalna stāstīja, ka uz Vaidavas keramikas ražotni galvenokārt brauc strādāt Valmieras iedzīvotāji. Vaidavas pagasta “Silkalnu” saimniece Zeltīte Kaviere, nezaudējot optimismu, tomēr atzina, ka aizvien grūtāk ir dabūt palīgus ārstniecības augu novākšanā, kaut arī var nopelnīt samērīgi, ja, protams, nesalīdzina ar to naudu, ko saņem, strādājot celtniecībā vai citās patlaban īpaši aktīvās nozarēs.
Tas pats, ko teica Valmieras rajona uzņēmējas, ne reizi vien sadzirdēts arī mūspusē, kur ir ļoti vajadzīgi labi strādnieki lauksaimniecībā un lopkopībā.
Latvijas tirgū pieprasa dālijas
Mazajiem lauku uzņēmējiem biznesu nākas saskaņot un pārskaņot ar drošām iespējām. Jau pieminētā Rita Zaļais atzina, ka veiksmīgā gadā var sagatavot pārdošanai 20 tūkstoš dāliju gumu. Tomēr tas neesot daudz, pieprasījums šepat Latvijā ir vēl lielāks. Varētu arī iekļauties ārvalstu tirgū, tam vajadzīgi ievērojami prāvāki apjomi.
Kopš 1984. gada ģimene pievērsusies šai puķu kultūrai, un Rita neilgu periodu nodarbojas ar dāliju selekcionēšanu, kas viņai padodas. Tirdzniecībai “Žvīgursalas” piedāvā 50 šķirņu, bet individuālus pasūtījumus var pieteikt vairāk par pusotra simta šķirnēm.
Vērojot plašos, krāsainībā, augumā un ziedu formās tik dažādos stādījumus, klausoties stāstījumā par darba metodēm, bija jāpārliecinās, cik tas ir pamatīgs darbs. R. Zaļais apguvusi vēl vienu svarīgu prasmi – viņa pati izstrādājusi katalogu un dizainu stādu paciņām. Tas esot ziemas darbiņš, ko saimniece veic labprāt. Arī dāliju kalendārs ir viņas autordarbs. Ko citu secināt – gluži vienkārši jābūt universālam cilvēkam, jāspēj ļoti daudz paveikt pašam, lai gūtu peļņu.
Speciālistei nav noslēpumu
Zeltīti Kavieri Bauskas rajonā pazīst daudzas lauku sievietes, kuras darbojas savos klubiņos vai iesaistās mācībās. Vidzemnieces plašās zināšanas par ārstniecības augiem, prasme gudrībā dalīties un gatavot aromātiskas dziednieciskās tējas novērtējuši gan Valmieras rajonā, gan daudzviet Zemgalē un citur Latvijā. Aizņemtība viņai nav liegusi studēt divās augstākajās mācību iestādēs – Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Vidzemes augstskolā.
“Bauskas Dzīve” ir divas reizes viesojusies “Silkalnos” un pārliecinājusies par darbīgumu, kam klāt likts personības pozitīvais uzlādējums. Kombinējot zālītes, fasējot tās maisiņos, Zeltīte tējām pievieno labas domas un savu enerģiju. Baušķenieces ir garšojušas un iecienījušas dažādus maisījumus. Popularitāti ieguvusi tēja, kas stiprina imūnsistēmu, kā arī klepus un pirts tēja.
Zeltīte uzkrājusi ļoti lielu pieredzi, jo ārstniecības augus audzē kopš 1993. gada. Viņa sadarbojas ar Rīgas farmaceitisko rūpnīcu, kas drogas iepērk vairumā. Bet tēju cienītājiem vidzemniece sniedz tik daudz padomu, ka spēj vien iegaumēt un uzklausīt. Ir tādas atziņas, kas nesaskan ar mediķu rekomendācijām, un Z. Kaviere to nebaidās teikt, jo zālīšu iedarbība ir praksē pārbaudīta. Ceraukstes pagasta sievietes, ciemojoties “Silkalnos”, ielāgoja, ka vērtīgāki par ziediem ir augu stublāji un lapas, kas satur vairāk derīgo vielu, un ziedēšanas laikā to koncentrācija ir spēcīgāka.
Bauskas lauku konsultāciju biroja darbiniece Raimonda Ribikauska uzskata, ka Z. Kaviere ir ļoti interesanta lektore. Viņu aicina arī uz nodarbībām vides tūrismā, kad jāatklāj un jāparāda dabas spēks un enerģijas, augu valsts bagātība.
Codiete Daira Jātniece Zeltīti dēvē par meža meitu, kurai nozīmīga ir realitāte, nevis samākslotība. Viņasprāt, “Silkalnu” saimniece ļoti teicami pārzina augu ķīmisko sastāvu un prot tos īpaši labi savietot.
