Pagājušajā nedēļā
klātienē vēroju Bauskas rajona Padomes Attīstības un plānošanas
nodaļas vadītā projekta «Vides mantojums» noslēguma pasākumu. Bija
ieradušies sadarbības partneri no Francijas, Itālijas, Slovēnijas
un Turcijas.
Attīstība…
Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Inga Bērziņa
uzskata, ka darbs izdevies. Noslēguma sarīkojumā «Atklāj vasaras
saulgriežu noslēpumus», kas notika Ceraukstes pagasta «Lejeniekos»,
bija organizēts amatnieku tirdziņš. Codiete Daira Jātniece
klātesošos iesaistīja ziedu ugunskura mistērijā. Bauskas pilsētas
Tautas nama folkloras kopa «Trejupe» dziedāja tautasdziesmas,
mācīja rotaļas un pīt vainagus. Svitenes pagasta amatieru teātra
dalībnieces uz ugunskura izvārīja mājas rasolzupu. Tas izbrīnīja un
šķita neiederamies. Vai mūsu speciālisti neradīja ārzemju viesiem
maldīgu priekšstatu par Jāņiem?
Inga Bērziņa skaidro, ka
zupa vārīta pērn ģenerālmēģinājumā. Visiem ļoti garšojusi, turklāt
tajā bijusi ļoti tradicionāla sastāvdaļa putraimi, tāpēc šoreiz
zupa arī ietverta Jāņu sarīkojumā kā cienasts. Latvieši vienmēr
vārījuši šo ēdienu no mājās atrodamiem produktiem. Speciālisti
mēģinājuši vasaras saulgriežu pasākumā radīt brīvu gaisotni,
pieaicinot tradīciju ekspertus, proti, folkloristus, amatniekus un
latviskās dzīvesziņas turētājus. «Ja zupas vārīšanu pasniedz, ka
agrāk tā darīja, tas nebūtu pareizi. Neesmu piedalījusies
pasākumos, kur tā vārīta,» teic Iecavas bērnu folkloras kopas
«Tarkšķi» vadītāja Kristīne Karele. Viņa literatūrā nav lasījusi
par tādu tradīciju. Taču Jāņu cienastā arī zupa iederas, jo svētkus
nemitīgi cenšamies ar kaut ko papildināt, lai tradīcijas būtu
dzīvas.
Iespējams, ja atbildīgie
būtu pieaicinājuši pasākuma organizēšanā režisoru, cienāšana ar
zupu būtu iekļauta mielastā un neradītu īpašas Jāņu tradīcijas
iespaidu. Lai nu kā, viesi iejutās svētkos un aktīvi līdzdarbojās,
zupa patiešām bija garda, bet mūsu speciālisti
pilnveidojas.
