Vai ar jauniešiem ir mērķtiecīgi jāstrādā??? Vai pašvaldībām būtu jāuzņemas šī atbildība??? Šodien nosūtījām vēstules visām Bauskas rajona pašvaldībām aicinot domāt par jaunatni un jaunatnes politiku.Pēc tikšanās ar Bauskas…Jaunatnes…
- izstrādāt pašvaldības jaunatnes politiku;
- analizēt situāciju jaunatnes politikas jomā, izvērtēt un sagatavot priekšlikumus jaunatnes politikas pilnveidošanai pašvaldībās un koordinēt šīs politikas īstenošanu
- organizēt un koordinēt sadarbību starp jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām;
- organizēt informatīvus un izglītojošus pasākumus noteiktā administratīvajā teritorijā, iesaistot pašvaldību darbiniekus, jaunatnes organizācijas un jaunatnes iniciatīvu grupas un jauniešus;
- konsultēt jauniešus jaunatnes politikas jomās;
- koordinēt starptautisko sadarbību jaunatnes politikas jomā.
Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai koordinatoriem būtu nepieciešamas šādas prasmes:
- veikt pētniecisko darbību;
- apkopot informāciju no dažādiem avotiem un nodrošināt jauniešus ar informāciju jauniešu uztverei atbilstošā formā;
- izstrādāt un īstenot neformālās izglītības pasākumu programmas;
- izstrādāt un īstenot projektus;
- sniegt individuālās un grupu konsultācijas jaunatnes jomā;
- veidot metodiskos materiālus darbam ar jaunatni;
- sadarboties ar jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām;
- stratēģiskās plānošanās prasmes;
- lietvedības prasmes;
- datorprasmes (Word, Exel, Internet, Power Point).
Pašvaldību jaunatnes lietu koordinatori izvirzījuši vairākas problēmas, kas saistāmas ar to darbību, kā arī esošo situāciju jaunatnes politikā:
- šobrīd Latvijā visās pašvaldībās nav noteikts atbildīgais darbinieks – pašvaldības jaunatnes lietu koordinators. Arī tajās pašvaldībās, kurās ir noteikts pašvaldības jaunatnes lietu koordinators, šīs funkcijas papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem pilda bērnu un jauniešu interešu izglītības centru metodiķi, pašvaldības darbinieki audzināšanas, izglītības, bērnu tiesību aizsardzības, nometņu koordinēšanas jomā. Tas nozīmē, ka bieži pašvaldības jaunatnes lietu koordinatora funkciju pilda jaunatnes darbinieks kādā konkrētā jaunatnes politikas tematiskajā virzienā un šie koordinatori bieži nestrādā pilnu darba dienu (slodzi) koordinējošās funkcijas veikšanai. Daudzās jomās arī trūkst jaunatnes darbinieku, speciālistu, kas par dažādiem jaunatnes politikas jautājumiem;
- valstī nav izveidots vienots amata apraksts pašvaldību jaunatnes lietu koordinatoram, kas noteiktu kompetences sadalījumu starp jaunatnes darbiniekiem (skolotāji, policisti, sociālie darbinieki, psihologi u.c.) un pašvaldības jaunatnes lietu koordinatoriem;
- pašvaldības vadībai dažkārt nav pietiekama izpratne par jaunatnes politiku un tās īstenošanu;
- dažkārt nepastāv sadarbība jaunatnes politikas jomā ar pašvaldības vadību un dažādām iestādēm, kas īsteno jaunatnes politiku;
- trūkst darba pieredze un zināšanas par metodēm kā strādāt ar dažādu grupu jauniešiem, jo īpaši ir apgrūtināta jauniešu ar īpašām vajadzībām iesaistīšana jaunatnes aktivitātēs;
- informācija par jauniešu iespējām un aktualitātēm bieži nesasniedz jauniešus;
- palielinās tendence jauniešiem pavadīt brīvo laiku pasīvi;
- sabiedrība kopumā jauniešus neatzīst kā līdzvērtīgus partnerus;
- jauniešiem dažkārt trūkst vietas, telpas, atbalsta, lai īstenotu savas idejas, projektus, aktivitātes.