Sestdiena, 2. maijs
Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds
weather-icon
+21° C, vējš 4.92 m/s, R-ZR vēja virziens
BauskasDzive.lv ikona

Jaunatnes politika Bauskas rajonā

Vai ar jauniešiem ir mērķtiecīgi jāstrādā??? Vai pašvaldībām būtu jāuzņemas šī atbildība??? Šodien nosūtījām vēstules visām Bauskas rajona pašvaldībām aicinot domāt par jaunatni un jaunatnes politiku.Pēc tikšanās ar Bauskas…Jaunatnes…

Jaunatnes politika ir pastāvīga valsts politikas joma, kas nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas, to kompetenci, sadarbību, kā arī mērķus un uzdevumus darbā ar jaunatni.
 
Darbs ar jaunatni ir uz jauniešiem vērsts plānotu, praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanos. Plānojot jaunatnes politiku, tiek izvērtētas jauniešu problēmas, apzināti jauniešu aktivitāšu īstenošanas traucējošie faktori, un attiecīgi izstrādāti mērķi, uzdevumi un veikti pasākumi, lai tos novērstu un radītu labvēlīgus apstākļus jauniešu personības attīstībai un līdzdalībai sociālajā, politiskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē. Jaunatnes politiku ietekmē daudzi darbības virzieni, jo jauniešu dzīve ir saistīta ar visām valsts politikas jomām. Tā neaptver tikai izglītības, jaunatnes politikas jautājumi ir saistīti arī ar nodarbinātības, brīvā laika izmantošanas, veselības, labklājības u.c. aspektiem, tāpēc tā ir starpnozaru politika, ko īsteno dažādas valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, jaunatnes organizācijas, biedrības un nodibinājumi, un tās izstrādē un īstenošanā līdzdarbojas paši jaunieši.
 
Daudzi jautās, kāpēc ir nepieciešama atsevišķa politika vienai demogrāfiskai grupai – jaunatnei? Lai atbildētu uz šāda veida jautājumu, vispirms jāuzsver, ka jaunatnes politika ir vērsta uz to, lai jaunieši kļūtu par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem, un tas ir svarīgi ne vien pašiem jauniešiem, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim. Šobrīd nereti sabiedrībā valda uzskats, ka būt jaunietim – tā jau ir „diagnoze”, un lielākā daļa jautājumu, kas skar jaunatni, ir tikai problemātiski. Patiesībā jaunieši ir enerģiskākā, darba spējīgākā, spēcīgākā, veselīgākā un zinātkārākā sabiedrības daļa, kas nereti savu enerģiju un potenciālu izmanto nelietderīgās vai pat veselībai un sabiedrībai bīstamās nodarbēs. Jaunatnes politikas pamatā ir mērķis šo potenciālu izmantot kā tuvākās un tālākās nākotnes noteicošo faktoru. Iespēja jaunietim piedalīties pārmaiņu īstenošanā, kas ietekmē ikviena dzīvi, motivē jauniešus būt aktīviem, un iespēja kaut ko reāli ietekmēt un mainīt veido lielāku atbildības sajūtu.
 
Jaunatnes darbinieki veic darbu ar jaunatni, strādā ar jauniešiem, jauniešu iniciatīvu grupām un jaunatnes organizācijām dažādos jaunatnes politikas tematiskajos virzienos, lai sniegtu jauniešiem atbalstu un palīdzību, piemēram, strādājot ar skolēnu pašpārvaldēm, sociālā riska grupas jauniešiem, strādājot ar jauniešiem kultūras, mākslas jomās, atbalstot aktīvos jauniešus. Pašvaldības jaunatnes lietu koordinatoriem ir būtiska loma pašvaldības jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā.
 
Būtiskākās koordinatoru kompetences ir šādas:
  • izstrādāt pašvaldības jaunatnes politiku;
  • analizēt situāciju jaunatnes politikas jomā, izvērtēt un sagatavot priekšlikumus jaunatnes politikas pilnveidošanai pašvaldībās un koordinēt šīs politikas īstenošanu

  • organizēt un koordinēt sadarbību starp jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām;
  • organizēt informatīvus un izglītojošus pasākumus noteiktā administratīvajā teritorijā, iesaistot pašvaldību darbiniekus, jaunatnes organizācijas un jaunatnes iniciatīvu grupas un jauniešus;
  • konsultēt jauniešus jaunatnes politikas jomās;
  • koordinēt starptautisko sadarbību jaunatnes politikas jomā.

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai koordinatoriem būtu nepieciešamas šādas prasmes:

  • veikt pētniecisko darbību;
  • apkopot informāciju no dažādiem avotiem un nodrošināt jauniešus ar informāciju jauniešu uztverei atbilstošā formā;
  • izstrādāt un īstenot neformālās izglītības pasākumu programmas;
  • izstrādāt un īstenot projektus;
  • sniegt individuālās un grupu konsultācijas jaunatnes jomā;
  • veidot metodiskos materiālus darbam ar jaunatni;
  • sadarboties ar jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām;
  • stratēģiskās plānošanās prasmes;
  • lietvedības prasmes;
  • datorprasmes (Word, Exel, Internet, Power Point).

Pašvaldību jaunatnes lietu koordinatori izvirzījuši vairākas problēmas, kas saistāmas ar to darbību, kā arī esošo situāciju jaunatnes politikā:

  • šobrīd Latvijā visās pašvaldībās nav noteikts atbildīgais darbinieks – pašvaldības jaunatnes lietu koordinators. Arī tajās pašvaldībās, kurās ir noteikts pašvaldības jaunatnes lietu koordinators, šīs funkcijas papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem pilda bērnu un jauniešu interešu izglītības centru metodiķi, pašvaldības darbinieki audzināšanas, izglītības, bērnu tiesību aizsardzības, nometņu koordinēšanas jomā. Tas nozīmē, ka bieži pašvaldības jaunatnes lietu koordinatora funkciju pilda jaunatnes darbinieks kādā konkrētā jaunatnes politikas tematiskajā virzienā un šie koordinatori bieži nestrādā pilnu darba dienu (slodzi) koordinējošās funkcijas veikšanai. Daudzās jomās arī trūkst jaunatnes darbinieku, speciālistu, kas par dažādiem jaunatnes politikas jautājumiem;
  • valstī nav izveidots vienots amata apraksts pašvaldību jaunatnes lietu koordinatoram, kas noteiktu kompetences sadalījumu starp jaunatnes darbiniekiem (skolotāji, policisti, sociālie darbinieki, psihologi u.c.) un pašvaldības jaunatnes lietu koordinatoriem;
  • pašvaldības vadībai dažkārt nav pietiekama izpratne par jaunatnes politiku un tās īstenošanu;
  • dažkārt nepastāv sadarbība jaunatnes politikas jomā ar pašvaldības vadību un dažādām iestādēm, kas īsteno jaunatnes politiku;
  • trūkst darba pieredze un zināšanas par metodēm kā strādāt ar dažādu grupu jauniešiem, jo īpaši ir apgrūtināta jauniešu ar īpašām vajadzībām iesaistīšana jaunatnes aktivitātēs;
  • informācija par jauniešu iespējām un aktualitātēm bieži nesasniedz jauniešus;
  • palielinās tendence jauniešiem pavadīt brīvo laiku pasīvi;
  • sabiedrība kopumā jauniešus neatzīst kā līdzvērtīgus partnerus;
  • jauniešiem dažkārt trūkst vietas, telpas, atbalsta, lai īstenotu savas idejas, projektus, aktivitātes.

Šobrīd Bērnu un ģimenes lietu ministrija sadarbojas ar 53 pašvaldību jaunatnes lietu koordinatoriem. Šo koordinatoru sarakstu var atrast Bērnu un ģimenes lietu ministrijas mājas lapā http://www.bm.gov.lv/ sadaļā Jaunatnes politika / Jaunatnes politika reģionos. Kā jaunatnes organizācija mēs aicinām Jūs, Bauskas rajona pašvaldības, pievērst lielāku uzmanību jaunatnes politikas jomai un jaunatnei kopumā. Aicinām sekot Ceraukstes pagasta Padomes iniciatīvai un pieņemt jaunatnes lietu koordinatoru, tādā veidā sekmējot jaunatnes darba attīstību pašvaldībā, rajonā un valstī kopumā.
 

BauskasDzive.lv ikona Komentāri

BauskasDzive.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.