Mūsu rajona lielākā
pasažieru pārvadātāja SIA «Aips» kopā ar vēl četriem līdzīgiem
uzņēmumiem no Tukuma, Ogres, Aizkraukles un Jūrmalas gatavojas
tiesā apstrīdēt koncesijas konkursa «Par tiesību piešķiršanu
sabiedriskā transporta… …
SIA «Aips» direktors Uldis
Kolužs ziņu aģentūrai LETA konkursu nosaucis par negodīgu un tādu,
kas rīkots, lai nelietderīgi izmantotu valsts naudu. Tam neesot
sakara ar ekonomiku vai uzlabojumiem, bet vērtējams kā «klaja
biznesa pārdale».
Valsts un pašvaldību vadības realizētā politika bieži
ir saistīta ar ekonomiskajiem spēkiem. Iepirkumu konkursi ir viena
no lielajām iespējām, kur var gūt abpusēju labumu. Nesen dzirdēju
stāstu par to, kā viens no bijušajiem mūsu rajona mazo pašvaldību
vadītājiem esot veiksmīgi vienojies ar uzņēmēju par lielākas
izdevumu tāmes izveidi skolas jumta maiņai. Pēc pārsega uzklāšanas
darba pasūtītājas – pašvaldības – pārstāvis ar darba izpildītāju –
komersantu – pārpalikušo naudas summu draudzīgi sadalījuši savā
starpā. Iespējams, šādu scenāriju pirms trim gadiem bija
izvēlējusies Bārbeles pagasta padomes vadība, organizējot jumta
maiņu internāta ēkai «Zemitāni». Toreiz sākotnēji uzmērīto
kvadrātmetru vietā kopējā ēkas pārsega platība izrādījās par
trešdaļu mazāka.
Nesen uzmanību pievērsa Iecavas novada Dome. Tā šogad,
izmantojot līzingu, nopirka apvidus automašīnu BMW X3. Latvijas
autotirgus eksperti izteica neizpratni, kāpēc nav izvēlēts kāds
cits līdzīgs spēkrats krietni lētāk. To liedza virkne specifisku
prasību vietējās varas izstrādātajā konkursa nolikumā, kas varētu
radīt iespaidu – nolikums rakstīts ļoti konkrētai automašīnai. Dome
gribēja džipu ar divu zonu klimata kontroli, astoņiem gaisa
spilveniem un ne mazāku kā 2,2 litru dīzeļmotoru. Šādi gadījumi met
ēnu uz pašvaldību rīkotiem iepirkumu konkursiem. To pēdējos gados
bijis daudz.
