Tuvojoties vēlēšanām, mani uztrauc ne tik ļoti politiķu stāsti par to, kas būs, cik paziņojumi par to, kā nebūs. Tā ir gadījies, ka pie mums ļoti daudzi līdzšinējie kvēlie noliegumi ir piepildījušies gandrīz pilnā mērā. Nesen viens………
Nesen viens interneta paziņa atsūtīja nelielu teksta salikumu ar politiķu paziņojumiem par to, kas nenotiks, kad mēs iestāsimies Eiropas Savienībā. Cenas nesasniegšot ES līmeni, darbaspēks no valsts neaizplūdīšot. It īpaši izcēlās pat ne mūsu valsts politiķis. Portāls www.aisbergs.lv publicē ES komisāra Gintera Ferhoigena teikto vizītē Latvijā 2003. gada septembrī: «Neredzu iemeslus, kāpēc pēc iestāšanās cenām būtu jākāpj. Drīzāk cenas varētu kļūt zemākas, taču nekādā gadījumā ne augstākas. Jautājums ir par to, kas notiks ar ienākumiem. Uzskatu, ka pēc iestāšanās visu Latvijas iedzīvotāju – gan pensionāru, gan strādājošo – ienākumi pieaugs straujāk nekā cenas.» Jāpiekrīt, ka daudz kas būtu noticis arī tad, ja mēs nebūtu iekļuvuši Eiropas Savienībā. Bet tomēr ir sāpīgi, ka piepildījušies ir gandrīz visi skeptiķu paziņojumi, ko noliedza arī mūsu politiķi. Izņemot lata devalvāciju, bet paši saprotam, ka to novērsa nevis tautas vēlmes, bet gan Zviedrijas banku lobiji.
Palasot jaunos noliegumus partiju programmās, uzmācas drūmas domas par nākotni. «Saskaņas centrs» sola: «Nekad neļausim samazināt veco ļaužu pensijas.» Nav noslēpums, ka tas jau ir viens no posmiem, kā tiek plānots veikt kārtējo budžeta «konsolidāciju» (lasīt – samazināšanu), bet Saskaņas centram zem skaļā paziņojuma nav manāma nekāda sistēma, kā to paveiks. Atliek vienīgi gatavoties neizbēgamajam.
Zaļo un zemnieku savienība sola «nepieļaut mazo ražotāju un zemnieku diskrimināciju nodokļu un valsts atbalsta jautājumos». Nav gan skaidrs, kas viņiem to liedza līdz šim un kā to realizēs nākotnē.
Tikmēr politiskā apvienība «Par labu Latviju» sola: «Nepieļausim, ka, grūto ekonomisko apstākļu spiesti, iedzīvotāji kļūst par pasīviem sociālās sistēmas patērētājiem, tādēļ strādāsim, lai atjaunotu agrākās un radītu jaunas darbavietas, nodrošinot tautsaimniecības izaugsmi.» Vai patiesi situācija ir tik slikta, ka ir sagaidāms nākamais bezdarba vilnis? Vismaz šī apvienība to jau prognozē.
Ņemot vērā to, ka līdz šim partijām ar savu solījumu realizāciju nav pārāk labi veicies, toties noliegumi lielākoties ir kļuvuši par realitāti, man rodas sajūta, ka pēc vēlēšanām mūs nebūt negaida rožaina dzīve. Iespējams, ņemot vērā pieredzi, apvienība «Vienotība» un «Visu Latvijai/TB/LNNK» neraksta nolieguma formā. Lai nebūtu jātaisnojas, ka atkal ir nācies pieļaut notikumus, pret kuriem paši solījuši cīnīties.
