Lietus svētību 14. jūnijā daži nosauca par izsūtīto asarām, kas veldzējot tēvzemi. Man asaras sariesās acīs, uzzinot par rajona Padomes finanšu komitejas lēmumu liegt atbalstu represēto piemiņas vietas izveidei Bauskā. Dziļš…Dziļš…
Dziļš cinisms strāvo no amatpersonu rīcības pamatojumiem. Rajona kultūras dzīves kūrētājas Inetas Pilvertes spriedumi – klajš birokrātiskās nekā nedarīšanas paraugs: jāsakārto dokumenti, jāapkopo viedokļi, jāizvērtē lietderība. Totāla darbošanās imitācija, kurai tā vien gribas pievienot skarbu secinājumu – kamēr ņemsimies kārtodami, pētīdami un secinādami, vecīši apmirs, problēma zaudēs aktualitāti pati no sevis.
Tikpat skarbi ir tie vēstītāji, kuri runā par vēl vienas piemiņas vietas ierīkošanas tieši Bauskā nepieciešamību. Tā vien šķiet, daži nodomāja – salādēsim tos ļaudis vagonos, atvainojos, autobusos, aizvedīsim uz Šķirotavas, Torņakalna vai Iecavas staciju, lai tur pie jau iekārtotiem pieminekļiem paskumst.
Pagastu vadītāji nereti sevi mēdz dēvēt par politiķiem. No polittehnoloģiju viedokļa viņi izgāzušies kā veci zedeņi. Tieši pirms politiski represēto piemiņas dienas pieņemt šādu lēmumu, turklāt laikā, kad citviet Latvijā atklāj piemiņas vietas izsūtītajiem – tas ir pilnīgs diletantisms jeb politiskā pašnāvība. Vai par viņiem kāds balsos nākamajās pašvaldību vēlēšanās?
Naudas trūkuma uzskaitīšanai vēl vajadzēja minēt, cik šogad iztērēts pašvaldību amatpersonu un darbinieku ceļojumiem. Varam sarēķināt paši – jūlijā pašvaldību vadītāju brauciena uz Šveici izmaksas vienam dalībniekam būs ap 500 latu, ceļā dosies 20 cilvēku. Savukārt 40 cilvēkiem, kuri «pieredzes apmaiņas» braucienā uz Šveici dosies augustā, tas katram izmaksās 400 latu. Politiski represēto piemiņas vietas izveidei Bauskā no rajona naudas tika lūgti 15 tūkstoši latu. Kā redzams, Amerikas, Ēģiptes vai Ķīnas aplūkošana par labu nav nākusi. Varbūt pagastvečiem vajadzēja par nodokļu maksātāju naudu doties uz Igarku, Dudinku vai Omsku. Tur redzētais vedinātu lietderīgākai rīcībai.
Kaunā novēršoties no vietvalžu atzinumiem, tik vien spēju, kā lūgt piedošanu visiem Sibīrijas moku ceļus izgājušajiem par manis ievēlēto politiķu cinismu. Piedod arī tu, tēt, ka tavas Sibīrijā sagandētās jaunības piemiņa kādam šodien šķiet nelietderīga.
