«Mana grosīte dzemdējusi deviņus bērnus, bet izauga tikai trīs dēli – vecākais Pauls, mans tētis, Eižens un Ringolds Zeidaki. Katram no viņiem ir savs liktenis,» stāsta baušķeniece Irēna Antipina.
«Mana grosīte dzemdējusi deviņus bērnus, bet izauga tikai trīs dēli – vecākais Pauls, mans tētis, Eižens un Ringolds Zeidaki. Katram no viņiem ir savs liktenis,» stāsta baušķeniece Irēna Antipina.
Viens no strēlnieku bataljona
Kā ģimenes relikviju meita glabā tēva skolas gadu atmiņu kladi, kur ieraksti datēti ar 1912. gadu. «Kopš jaunības tēvs simpatizēja kreisajiem spēkiem. Viņš iestājās strēlnieku bataljonā, cīnījās Tīreļpurvā un citās leģendārās vietās. Pirmā pasaules kara laikā mani vecvecāki izbēga no Latvijas uz Urāliem, bet tēvs devās vēl tālāk – uz Sibīriju, kur apprecējās ar manu mammu. Tāpēc esmu dzimusi Krievijā 1920. gadā.
Drīz pēc tam mēs visi atgriezāmies Latvijā, Bauskā piedzima mana jaunākā māsa Melita. Tēvs nopirka zemi Pilskalna ielā 5, uzcēla māju. Taču tas vairs nav mūsu īpašums, mums ar māsu katrai tikai pa dzīvoklim. Pēc kara, sākoties īpašumu nacionalizācijai, mamma nobijās, ka divstāvu dzīvojamo namu viņai atņems, un pa daļām to pārdeva,» stāsta Irēna Antipina.
Pauls Zeidaks Bauskā vadīja pirmo dzērienu veikalu. Tas atradās Saules un Plūdoņa ielas stūrī. Alkohola tirdzniecība bija valsts monopols. Vēlāk viņš vadīja alkohola vairumtirdzniecības veikalu, kas ar preci nodrošināja citas rajona tirgotavas.
Paula Zeidaka simpātijas kreisi noskaņotajiem politiskajiem spēkiem viņam bija liktenīgas. Karam sākoties, viņu un vēl astoņus domubiedrus Vecsaules silā nošāva Arāja komanda.
Saglabā latviskus vārdus
Vidējais brālis Eižens Latvijas laikā strādāja bankā par grāmatvedi. Viņš apprecēja Bauskā pazīstamā Baldevāna kunga meitu Lūciju, kura pūrā dabūja namu Plūdoņa ielā. «To arī tagad daudzi vecie baušķenieki dēvē par Zeidaka namu. Mazajā sētas mājiņā vēl ilgi pēc kara dzīvoja mūsu grosīte,» piebilst Irēna Antipina.
1944. gadā Eižens ar ģimeni izbrauca no Latvijas, vispirms uz Vāciju, pēc tam uz Austrāliju. Dažus gadus strādājis visvienkāršākos darbus, pēc tam dabūjis grāmatveža vietu, tur arī sagaidījis pensiju. Eiženam bija arī dēls Gunārs, kurš agri nomiris, bet meitai Ritai, kura Austrālijā apprecējās ar latvieti, ir trīs mei- tas – Ilze, Māra, Laima. Plūdoņa ielas namu mantoja Eižena meita Rita, kura māju pārdeva, stāsta Irēna.
Ar pēdējo kuģi
Paula un Eižena jaunākais brālis Ringolds beidza Latvijas Universitāti un strādāja par Rīgas eksportostas galveno inženieri. Viņa pirmā sieva bija gleznotāja Teodora Ūdera meita Margarita, ļoti skaista sieviete. Viņiem piedzima dēliņš Andrejs, bet pēc pieciem gadiem laulība tika šķirta.
Ringolds apprecējās otrreiz. Bēgļu gaitās uz Rietumiem viņš 1944. gadā pirmo sūtīja sievu Noru ar meitu Rudīti, jo viņu pašu Latvijā aizkavēja dienesta pienākumi. Eksportostas darbinieki bija nolēmuši uzspridzināt ostu, lai to nevar izmantot okupanti. Tāpēc no Latvijas Ringolds izbrauca ar pēdējo kuģi. Sievu un meitu viņš sameklēja bēgļu nometnē, un visi kopā izbrauca uz Ameriku. Viņam bija labs darbs, pārticīga dzīve, nodrošinātas vecumdienas. Savā testamentā prāvu naudas summu Ringolds novēlējis vienam no Amerikas hematoloģijas centriem.
«Ringolda meita Rudīte ieguvusi augstāko izglītību medicīnā, viņa apprecējusies ar indieti Umešu, abi bijuši ciemos pie mums Bauskā. Interesanti, ka Umešs, tāpat kā Rudītes māsas Ilzes vīrs, strādā lielā aviokompānijā. Tā ir arī Ilzes darbavieta, viņa ir stjuarte diplomātiskos reisos. Zīmīgi, ka abiem brāļiem meitas nosauktas Ilzes vārdā,» atceras Irēna.
Senais portrets
Irēnas Antipinas meita Astrīda vienā no seno dienu albumiem atšķir lappusi, kur ielīmēta pārfotografēta glezna. Tās autors ir mākslinieks Arnolds Nulītis, kurš gleznojis Irēnas portretu, kad viņa bijusi 17 gadu veca. Darbs viņam bijis ļoti mīļš, tomēr tas pārdots, un ģimenei saglabājusies tikai reprodukcija. Latvijas laikā izdotajā Konversācijas vārdnīcā, sadaļā par A. Nulīti, publicēts tieši šis baušķenieces portrets. Arī šī lappuse nokopēta un ielīmēta ģimenes albumā.
