Vācijas galvaspilsētā Berlīnē šogad biju tieši 3. oktobrī, Vācijas atkal apvienošanās gadadienā. Nacionālas svinības katru gadu notiek citā pilsētā, un 2002. gada 3. oktobris bija pirmā reize, kad svētki tika organizēti Berlīnē.
Vācijas galvaspilsētā Berlīnē šogad biju tieši 3. oktobrī, Vācijas atkal apvienošanās gadadienā. Nacionālas svinības katru gadu notiek citā pilsētā, un 2002. gada 3. oktobris bija pirmā reize, kad svētki tika organizēti Berlīnē.
Nāves zona
Šajā dienā nestrādā veikali, slēgtas iestādes un vācieši izbauda prieku par notikumu, kas pirms 12 gadiem ļāva valsts austrumu un rietumu daļai pēc 40 gadu ilgas atšķirtības savienoties. Šīgada svinību kulminācija bija Brandenburgas vārtu atklāšana pēc divus gadus ilgušās rekonstrukcijas.
Jāteic, ka man, šajā dienā staigājot pa Berlīni, bija īpašas izjūtas. Iepriekš Berlīnē biju pirms 30 gadiem, kopā ar Latvijas Universitātes kori «juventus» braucot uz koncertiem Rostokā. Toreiz Berlīni sašķēla mūris, uz Brandenburgas vārtiem un tolaik neatjaunotā Reihstāga drupām drīkstēja paskatīties tikai no attāluma. Tā bija divu valstu un ideoloģiju robeža, nožogota ar dzeloņstieplēm, «nāves zona», ko apsargāja ar ložmetējiem bruņoti robežsargi.
Ar kārumiem un desiņām
Šogad valsts svētku rītā viss bija gluži citādi. No slavenās ielas «unter den Linden» (iela zem liepām) nogriežoties uz Brandenburgas vārtu pusi, redzētais atgādināja Uzņēmēju dienas rosību Bauskas Pilskalnā. Gar ielas malām tika slietas lielas, košas un plašas tirdzniecības teltis. Alus, desiņas, saldējums un dažādi kārumi svētku viesus jau gaidīja. Pie kādas tirgotavas pamanīju gaužām neparastu vārtu atveidu, kas bija sasliets no rupjas maizes klaipiņiem…
Tuvojoties vārtiem, redzēju – tika būvēta estrāde, vietējie mākslinieki gatavojās koncerta mēģinājumam. Vācu un citzemju televīzijas kompānijas izvēlējās tehnikas skata rakursam izdevīgākās vietas.
Stikls, betons un metāls
Atjaunotā Reihstāga ēka apskatei ir atvērta katru dienu no astoņiem rītā un tūristus pieņem bez maksas. Šajā namā strādā arī Vācijas parlaments, un caur stiklotajiem griestiem ikviens var ieskatīties sēžu zālē.
Virs Reihstāga uzceltais kupols ir īsts arhitektūras brīnums – stikls, betons un metāls. Celiņi izvietoti tā, ka augšup un lejup ejošās ekskursantu grupas nesastopas. Nav drūzmas, tikai plašums. Uzejot līdz kupola virsotnei, acīm paveras plašs skats uz Berlīni, kas šķiet kā milzīgs būvlaukums, kura galvenā iezīme ir celtņu smailes. Pilsētas skaistumu vēroju brīdi vēlāk vienu stundu ilgā braucienā ar kuģīti cauri Berlīnei. 3. oktobrī šo nebūt ne lēto prieku centās izbaudīt ļoti daudzi vācieši.
Turpat Reihstāgā, lejā pie kupola centrālās ass, lasāms Vācijas un pasaules nelaimes stāsts. Fotogrāfijas, dati un skaitļi pauž vācu nācijas sāpīgo ceļu uz pašcieņas atgūšanu. Te lasāmi to cilvēku vārdi, kuri nošauti, mēģinot bēgt pār Berlīnes mūri. Pieminēti tie, kuru mājas atradās pilsētas austrumu daļā uz robežas, bet logi vērās uz rietumu pusi. Daži nošauti lēkšanas brīdī, tiecoties pēc brīvības. Lai izvestu cilvēkus uz Rietumvāciju, viņus iešuva pat automašīnu sēdekļos. Ne visi šo ceļu izturēja…
Nojauc pa ķieģelītim
1989. gada 9. novembrī toreizējā komunistu valdība atvēra Berlīnes mūri, mēģinot glābt brūkošo režīmu. Līksmojošie berlīnieši toreiz dejojuši pat uz mūra augšpuses vārtu priekšpusē, kur siena bija īpaši bieza, lai nespētu iztriekties cauri tanki. 1990. gadā mūris tika nojaukts, palīdzēja arī berlīnieši, laužot no mūra pa akmenim, pa lauskai. Tagad mūri atgādina tikai josla divu bruģakmeņu platumā uz ielas un ietvēm. Tai pieskārāmies gan Potsdamas laukumā, kur bija pilsētas rietumu daļa, gan Aleksandra laukuma tuvumā, kur slienas kādreizējās Austrumvācijas simbols – televīzijas tornis.
Aiz rāvējslēdža
Vakars atnāca ar grandioziem svētkiem. Lai nokļūtu tuvāk estrādei un redzētu atjaunoto vārtu atklāšanu, vācieši notikuma vietā sāka pulcēties jau vairākas stundas iepriekš. Sapratuši, ka, atgriežoties centrā vēlā novakarē, varēsim nokļūt vien attālākajā ielas galā, nolēmām palikt viesnīcā un uzticēties kolēģiem žurnālistiem, jo svinības tiešraidē translēja divi Vācijas Televīzijas kanāli.
Vārti, kuri tika restaurēti divus gadus, tovakar bija ietīti audumā. Tos atklāja skatam svētku kulminācijas brīdī, atverot milzīgu rāvējslēdzēju. Go- da viesu delegāciju vadīja bijušais Asv prezidents Bils Klintons, svinībām speciāli veltītu dziesmu izpildīja Milānas operas soliste Monserata Kabaljē. Koncerts un līksmība valdīja līdz rītam, vāciešiem un Berlīnes viesiem svinot brīvības un vienotības svētkus.
***
Fakti
Berlīne
apvienotās Vācijas galvaspilsēta,
teritorija – 891 kvadrātkilometrs,
iedzīvotāju skaits 2000. gadā – trīs miljoni 314 tūkstoši,
no tiem 430 tūkstoš cilvēku pārstāv 184 tautības.
Pilsētas simbols – Brandenburgas vārti.
Berlīnes parkos, skvēros un publiskajos dārzos aug 400 tūkstoš dažādu šķirņu koku.
