Godātie lasītāji! Aicinām arī jūs iesaistīties jaunās rubrikas «Fotoliecība» veidošanā! Pārlūkojiet vecos albumus! Varbūt atradīsit kādu interesantu, senu fotouzņēmumu ar jūsu tuviniekiem, draugiem vai gluži vienkārši – interesantu attēlu no sendienām.
Godātie lasītāji!
Aicinām arī jūs iesaistīties jaunās rubrikas «Fotoliecība» veidošanā! Pārlūkojiet vecos albumus! Varbūt atradīsit kādu interesantu, senu fotouzņēmumu ar jūsu tuviniekiem, draugiem vai gluži vienkārši – interesantu attēlu no sendienām. Atsūtiet to uz redakciju Bauskā, Rīgas ielā 51, LV-3901, un uzrakstiet, kas tajā redzams. (Fotogrāfijas pēc publicēšanas tiks atdotas īpašniekiem.)
***
Fotogrāfijā redzama Codes pagasta zemnieku Šņoru ģimene – mana vectēva brālis Vilis, sieva Otīlija un viņu meita Vera. Fotoattēls tapis 1912. gadā S. Hiršovica fotodarbnīcā, kas atradās viņa namā Bauskā, toreizējā Dzirnavu, tagad Rīgas ielā 45.
Mana vectēva dzimtas saknes ir kādreizējā Salgales (Emburgas) pagasta mājās «Padambes». Šajā dzimtā viens dēls vienmēr mantoja tēva vārdu, un tas nemainīgi turpinājās vairākās paaudzēs.
Krišjānim Šņorem bijuši trīs dēli – Krišjānis, Vilis, Pēteris – un meitas Milda un Emīlija. Milda mantoja «Padambes» un tur saimniekoja. Emīlijas pirmais vīrs nomira, viņa apprecējās otrreiz un uzcēla māju Emburgā. Krišjānis apprecējās un turpināja zemkopja gaitas.
Bauskas pusē mūžu nodzīvoja brāļi Vilis un Pēteris, kuri ir tik līdzīgi, ka, iespējams, bijuši dvīņi.
Vilis bija diezgan turīgs zemnieks Codes pagastā. Atceros, ka mēs ar mammu bieži braucām pie radiem uz Codes «Šņorēm», kur bija liels ķiršu un sakņu dārzs. Mums, pilsētniecēm, par palīdzēšanu darbos arī tika laukos izaugušais. Man prātā, ka Vilim jau pagājušā gadsimta 30. gados mājās bija radioaparāts, kas tolaik laukos negadījās katram.
Viļa meita Vera apprecējās, bet saslima ar tuberkulozi un agri nomira. Viņai bija brālis, nosaukts tēva vārdā par Vili. Viņu 1940. gadā paņēma krievu armijā, tad sākās karš, no kura puisis nepārnāca. Codes Šņores vecumdienas sagaidīja savā mājiņā.
No mammas, kura dzimusi 1900. gadā, tiku dzirdējusi, ka brauciens pie fotogrāfa bijusi ģimenes tradīcija. Tas noticis reizi gadā, kad uzvilktas labākās drānas, nospodrinātas dzimtas rotaslietas, kādas nu toreiz bijušas. Tas ir bijis svarīgs notikums. Hiršovica fotodarbnīcā piedāvāti dažādi fona gleznojumi un interjera priekšmeti – krēsli, galdiņi, velosipēdi, pat trīsriteņi un greznas matu lentes mazām meitenītēm.
Mans vectēvs Pēteris Šņore iekopa saimniecību toreizējā Bauskas, tagadējā Ceraukstes pagasta «Šņorēs». Pēteris bija arī amatnieks un šajā arodā apmācīja dēlu Vili. Pirmā meitiņa nomirusi mazotnē, vēl ģimenē bijusi meita Irma. Viļa pirmā sieva nomirusi, un viņš apprecējis kādu jūrmalnieci Emmu.
Pamāte nav ieredzējusi vīra bērnus. Irma tomēr pabeidza vidusskolu, izmācījās par grāmatvedi plānotāju, strādāja toreizējā «Rīgas piensaimniekā», pēc tam ilgus gadus bijušajā Bauskas rūpkombinātā.
Mans tēvs Vilis Šņore bija amatnieks un visu mūžu nostrādāja kopsaimniecībā Ceraukstē.
Nezinu, kā veidojusies manu senču pēcnācēju dzīve Emburgas pusē. Bauskā gan esmu pēdējā no šiem radiem, kura dzimusi ar uzvārdu Šņore. Taču mājas ar nosaukumu «Šņores» joprojām ir gan Codes, gan Ceraukstes pagastā.
M. MUIŽNIECE Bauskā
