Baušķeniece, Rīgas Lietišķās mākslas koledžas tekstilmākslas nodaļas 3. kursa studente EVITA TRAPOČKA, piedalījās mācību programmas «Leonardo da Vinči» apmaiņas braucienā Somijā.
Baušķeniece, Rīgas Lietišķās mākslas koledžas (RLMK) tekstilmākslas nodaļas 3. kursa studente EVITA TRAPOČKA, piedalījās mācību programmas «Leonardo da Vinči» apmaiņas braucienā Somijā.
Evita pieteicās konkursam, kuru katru gadu izsludina RLMK, trīsdesmit meiteņu konkurencē izcīnot braucienu uz augstskolu Munamaki.
– Dzīvoju mazā pilsētiņā – Munamaki. Tā daudz neatšķiras no Vecumniekiem. Tur brīvā vaļā pārvietojas fazāni. Kopmītnes vienā istabiņā dzīvoju kopā ar trim meitenēm un jutos ļoti omulīgi. Ilgas pēc mājām mani apņēma ik reizes, kad bija jāietur maltīte, jo ēdiens šķita ļoti sintētisks. Izskatās kārdinoši, taču garša…
Stundas skolā ilga no astoņiem rītā līdz četriem vakarā. Iepriecināja tas, ka augstskolā bija pieejams internets. To varēja izmantot jebkurā laikā, savukārt koledžā datoru nav. Apguvu grozu pīšanas mākslu, plastisko kompozīciju, vilnas velšanu. Iemācījos no parafīna izgrebt gredzena formu un pēc tam atliet sudrabā. Jautājot somu skolotājam par idejas pareizību, viņš atbildēja, ka neesot sava viedokļa. Studentiem ir rīcības brīvība, viņi gatavo to, ko vēlas, nepamatojot ideju un nejautājot pasniedzēja viedokli, kā tas ir pieņemts pie mums. Somi šajā skolā ar savu ideju realizēšanu neaizraujas, pārsvarā tās tiek ņemtas no žurnāliem. Agrāk nekad nebiju zīmējusi kailus ķermeņus, taču Somijas augstskolā tā bija obligāta prasība. Japāņu skolotājs, kurš jau vairākus gadus dzīvo un strādā Somijā, veidoja manu portretu no māla. Darbs ilga divas nedēļas, katru dienu pozējot pusotru stundu.
Somu jaunieši skolā pārsvarā uzturas darba apģērbā – saplēstos džinsos, kreklos. Taču ir arī meitenes, kuras tērpjas kostīmos.
Pedagogi un jaunieši skolā bija draudzīgi, atsaucīgi, pārliecināti par to, ko dara, augstu vērtēja savu darbu. Liela daļa bija ļoti bikli. Mājās braucot, somi atzina, ka esot kautrējušies pienākt un aprunāties.
Daudz laika tika pavadīts, ceļojot pa Somiju. Biju arī Stokholmā, kas ļoti atgādināja Vecrīgu. Iespaidīga šķita Pikaso darbu oriģinālizstāde. Somijā notika arī ceļojošās izstādes «Baltic sea pour» atklāšana. Tajā ar saviem darbiem piedalījās Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas skolu audzēkņi. Viens no maniem pienākumiem bija palīdzēt iekārtot ekspozīciju. Interesanti, ka izstādes atklāšanas laikā ārā pagalmā kāds soms demonstrēja savu simt gadu veco automašīnu. Munamaki pilsētas iedzīvotāji sanāca tai apkārt un fotografēja kā lielu brīnumu. Pilsētiņā Juveskala ir mācību iestāde, kas līdzīga Bauskas mākslas skolai. Tās jaunākajam skolniekam ir četri gadi, vecākajam – 50.
Somijas veikalos ir ļoti plašs preču klāsts, katru nedēļu dažām lietām ir cenu atlaides. Ievēroju, ka somi bieži vien iegādājas kādu preci tikai tālab, ka tā ir lētāka nekā parasti. Tādējādi veikalos preces ilgi nestāv – notiek strauja to maiņa. Brauciens uz Somiju viesa pārliecību par darbu.
