Lasītāja, atgriezusies no brauciena uz Gruziju, ir neizpratnē par citzemju vietvārdu pareizu lietošanu latviešu valodā. Viņa «Bauskas Dzīvei» raksta: «Nav īsti skaidrs, vai pilsētu nosaukumi Batumi, Tbilisi, Suhumi u. c. ir lokāmi vai nav. Nekad neesmu dzirdējusi, ka teiktu – dzīvoju Tbilisos vai braukšu uz Tbilisiem. Tomēr Soči, Kiži ir lokāmi vārdi – Sočos, Kižos. Kādi īsti ir latviešu valodas noteikumi šajos gadījumos?»
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar Valsts valodas centra galveno lingvistu Agri Timušku, kurš laikrakstam skaidro:
«Jautājumā par to, vai ārvalstu vietvārdi, kas oriģinālvalodā beidzas ar -i, latviešu valodā ir nelokāmi vai arī lokāmi (pēc Latvijas pilsētu nosaukumu Limbaži, Talsi, Preiļi, Balvi parauga), paskaidrojam, ka šo jomu regulē attiecīgo valstu oficiālās valodas īpašvārdu atveides noteikumi. Tie paredz, ka mūsu tuvāko kaimiņvalstu – Lietuvas, Polijas, Čehijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, arī Moldovas – vietvārdus ar -i / -y latviešu valodā parasti veido daudzskaitļa nominatīvā, tātad lokāmā formā. Piemēram, Mažeiķi, Šauļi, Birži, Traķi Lietuvā; Suvalki Polijā; Karlovi Vari, Ūsti pie Labas Čehijā; Soči, Kiži, Veļikije Luki Krievijā; Baranaviči, Ašmjani Baltkrievijā; Čerkasi, Sumi, Černivci Ukrainā; Beļci, Ungeni, Dubesari, Jaloveni Moldovā. Lokāmi ir arī Grieķijas vietvārdi Delfi un Saloniki.
Attālāku valstu vietvārdus parasti atveido nelokāmā formā, piemēram, Kapri, Rimini, Bari, Brin-dizi, Kaljāri Itālijā, Tbilisi, Batumi, Suhumi, Kutaisi, Poti, Gori, Telavi, Rustavi, Zugdidi Gruzijā, Deli, Amrāvati, Koči Indijā, Karāči, Rāvalpindi Pakistānā, Urumči Ķīnā, Aomori Japānā, Bali, Sulavesi Indonēzijā, Džibuti Džibutijā, Nairobi Kenijā, Konakri Gvinejā, Maiami, Misisipi, Misūri, Milvoki, Kentuki ASV, Kalgari Kanādā, Kali Kolumbijā, Resifi, Portualegri Brazīlijā, Haiti, Fidži, Kiribati, Mali, Gobi (tuksnesis), Kalahari (tuksnesis) u. tml.
Dažu valstu vietvārdi, kas oriģinālvalodā beidzas ar -i, latviešu valodā ir gan lokāmi, gan nelokāmi. Piemēram, lokāms ir Somijas galvaspilsētas nosaukums Helsinki, bet nelokāmi – vietvārdi Pori, Kemi, Lahti. Lokāms ir Igaunijas vietvārds Paldiski, bet nelokāmi – vietvārdi Viljandi, Vormsi, Jehvi. Lokāms ir Rumānijas pilsētas nosaukums Jasi, bet nelokāmi – vietvārdi Ploješti, Pitešti.
Kā redzams no minētajiem piemēriem, dažādām valodām ir atšķirīgi īpašvārdu atveides nosacījumi.»
