Samazināt noziedzības līmeni un uzlabot sabiedrības drošību bija iecerējuši visi trīs ministri, kas pēc 2002. gada Saeimas vēlēšanām turējuši iekšlietu sistēmas vadības grožus.
Samazināt noziedzības līmeni un uzlabot sabiedrības drošību bija iecerējuši visi trīs ministri, kas pēc 2002. gada Saeimas vēlēšanām turējuši iekšlietu sistēmas vadības grožus.
Tie bijuši gan Māris Gulbis no “Jaunā laika”, gan Latvijas Pirmās partijas pārstāvji Ēriks Jēkabsons un Dzintars Jaundžeikars. Uzlabojums panākts atsevišķās jomās, piemēram, satiksmes drošībā, taču noziegumu skaits aug un vairāk kā pusi no tiem neizdodas atklāt. Valstī trūkst policistu, jo solītā 400 latu alga ierindas darbiniekiem skan nevis makā, bet joprojām tikai no politiķu mutes.
No “točkas” līdz slepkavībai
Maiju Ļitvikovu sastopu, policijā gaidot iecirkņa inspektoru. Viņas kaimiņu dzīvoklī tirgo nelegālo alkoholu. “Jau vairākas reizes biju policijā, inspektors mēģina kaut ko darīt, kādu brīdi ir miers, un tad atkal sākas viss no gala,” stāsta sirmā dāma.
Šī nav tikai viņas problēma. Pēc policijas datiem, valstī kopumā varētu darboties apmēram 1500 “točku”, pērn policijas darbinieki veikuši 15 574 reidus nelegālā alkohola tirdzniecības vietās. Neatļautā dzira līdzi velk citu noziegumu lavīnu, tai skaitā sadzīviskus skandālus un pat slepkavības.
Lai gan visas valdības ir runājušas par nepieciešamību apkarot nelegālā alkohola tirdzniecību, jūtamu rezultātu nav. 2004. gadā pieņemtais aizliegums naktīs tirgot grādīgos dzērienus par labu nācis “točku” saimniekiem un alkohola kontrabandistiem. Alkoholisma apkarošanas programma 2005. – 2008. gadam nedarbojas, atzinusi arī Veselības ministrija – vienas slēgtas “točkas” vietā parādās divas jaunas.
Policija uzskata, ka sodu sistēmas darbu traucē tiesu izpildītāji, kas nepiedzen piespriestos sodus. “Pērn par nelegālā alkohola tirdzniecību sastādījām 25 administratīvo pārkāpumu protokolus. Par tālāko šo sodu likteni policijai informācijas nav,” apgalvo Bauskas rajona Policijas pārvaldes priekšnieka palīdze Linda Janševska. Sistēmu vajadzētu mainīt, naudas sodu aizstājot ar piespiedu darbu vai ieslodzījumu, turklāt stingrāk kontrolēt nelegālā alkohola kontrabandas ceļus.
Policisti iet mazumā
Kopš 2002. gada likumpārkāpumu skaits ik gadu ir audzis, nedaudz sarūkot pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos. Ir grūti objektīvi secināt, vai pēdējā gada laikā noziedzības līmenis mazinās, jo no pagājušā gada 1. oktobra spēkā stājās jaunais Kriminālprocesa likums un mainījās noziegumu uzskaite, lietu ierosināšanas kārtība.
“Es nejūtos droši, it sevišķi vakaros. Man nolaupīja somiņu, māsai apzaga dzīvokli. Bērnus apdraud narkotikas, ko tagad varot nopirkt vai jebkurā diskotēkā, kā stāsta mans dēls,” ir nobažījusies Elizabete Kārkliņa. Viņai taisnība – ar narkotikām saistīto noziegumu skaits kopš 2002. gada valstī ir gandrīz trīskāršojies – no 476 līdz 1141, to ievešanas un realizācijas tīkls kļuvis starptautisks. Kundze uzskata, ka situāciju uzlabotu intensīvākas policijas patruļas nakts stundās, bet tām trūkst darbinieku.
Nesakārtotā likumdošana un zemās algas rosinājušas lielu kadru mainību un labāko darbinieku aiziešanu no iekšlietu sistēmas – Valsts policijā vien brīvas ir 1057 štata vienības, tas ir gandrīz 11 procentu no visa personālsastāva. Tikai pēc ilgas vilcināšanās valsts tagad atdod parādu iekšlietu darbiniekiem – izmaksā iekavētos atvaļinājumu un bērnu piedzimšanas pabalstus. Darba algas četru gadu laikā palielinātas apmēram par simt latiem. nākamgad iekšlietu darbinieku maciņam klāt nāks vēl 60 latu, tomēr ministra Māra Gulbja solītā 400 latu alga ierindas darbiniekiem nav sasniegta. Trūkst tehniskā nodrošinājuma darbam gan birojos, gan uz ielām. Tajā skaitā arī jaunu formas tērpu, pie kuriem šogad ir cerības tikt vienīgi ugunsdzēsējiem.
“Policijas prestižu nosaka arī materiāli tehniskais nodrošinājums, kurš diemžēl netiek līdzi laikmeta prasībām,” atzīst L. Janševska. Tāpat viņa apliecina, ka nav viegli uzturēt nevainojamu policijas darbinieku vizuālo tēlu. Jauno formu visiem diemžēl nepietiek, esošās nereti neatbilst kvalitātes prasībām.
Sarucis negadījumu skaits
Toties priecāties var autobraucēji – satiksmes drošība ir uzlabojusies, samazinājusies iespēja uz ceļa sastapt dzērušu šoferi. Reģistrēto vieglo transportlīdzekļu skaits kopš 2002. gada palielinājies par 300 000 jeb divas reizes. Savukārt transportlīdzekļu vadītāju skaits – pusotru reizi līdz gandrīz 700 000, negadījumu skaits turpina samazināties, atklāj Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks Jānis Kancēvičs. 2005. gadā reģistrētie 442 avārijās bojā gājušie ir vismazākais rādītājs Latvijā kopš 1970. gada.
Pagājušā gada nogalē izdarīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas ieviesa ļoti bargus sodus par automašīnas vadīšanu dzērumā. Arī reklāmas kampaņas ir palīdzējušas samazināt reibumā notikušo avāriju skaitu no 1155 pagājušā gada astoņos mēnešos līdz 671 tajā pašā laika periodā šogad. Arī dzērumā braukušie šoferi aizturēti apmēram par 20 procentiem mazāk.
Ātrāki un saudzīgāki
Neskatoties uz slikto ekipējumu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem (VUGD) ar profilaktiskiem pasākumiem izdevies samazināt ugunsgrēku skaitu. 2002. gadā nācās izbraukt uz 11 620 ugunsgrēkiem, bet pērn to bijis par gandrīz trim tūkstošiem mazāk. Tiesa, tie bijuši postošāki – pagājušā gadā ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši par 40 cilvēkiem vairāk nekā gadu pirms tam. VUGD pārstāvji skaidro, ka vairāk ugunsgrēku noticis dziļos laukos, kur grūti piekļūt, nav ūdens ņemšanas vietas un trūkst sakaru līdzekļu. Kaimiņi ugunsgrēku pamana, kad liesmu kūlis paceļas jau virs mājas, palīgu ierašanās prasa laiku, un bojā var aiziet vairāk nelaimē nonākušo.
Mācībām ar katru gadu piešķirts aizvien mazāk līdzekļu, tomēr glābēji centušies rast pašvaldību atbalstu, lai attīstītu savas iemaņas. Tas attaisnojies. VUGD darbiniekiem vidējo ugunsgrēku likvidācijas laiku no 73 minūtēm 2002. gadā izdevies samazināt līdz 59 minūtēm pagājušajā gadā.
“Biju pārsteigts. Ugunsgrēku nodzēsa, nesabojājot mēbeles un nenoplūdinot apakšējos kaimiņus,” pēc ugunsgrēka atklāj Kārlis Vaidelots. Dzēsēji šajā gadījumā izmantoja putas, kas ir viens no pēdējo gadu uzlabojumiem VUGD tehniskajā nodrošinājumā un palīdzējis samazināt ugunsgrēku materiālo izdevumu apmēru.
Ko sola partijas?
Tāpat kā šajā, arī nākamajā Saeimā neviena no lielākajām politiskajām partijām kā prioritāti nav izvirzījusi iekšlietas un visai mazu uzmanību savās priekšvēlēšanu programmās pievērš sabiedrības drošībai.
Tautas partija kā vienu no galvenajiem uzdevumiem definējusi policistu algu palielināšanas plānu ievērošanu.
“Jaunais laiks” sola apkarot kontrabandu un atjaunot sabiedrības ticību likumībai, taisnīgumam un tiesai, kā arī nodrošināt sabiedrību ar pieejamiem, profesionāliem un cienīgi atalgotiem policistiem.
Zaļo un zemnieku savienība cīnīsies “pret valsts iestāžu politizāciju un to resursu izmantošanu partiju politisko mērķu sasniegšanai un konkurences mazināšanai”, īpaši nepieļaujot to prokuratūras, KNAB, SAB, policijas un tiesu darbā.
Apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” uzskata, ka svarīgi ir veicināt valsts un sabiedrības sadarbību, izskaužot ielu noziedzību, narkomāniju un tirdzniecību ar cilvēkiem. Tāpat esot jānovērš “starptautiskās noziedzības iekļūšana valstī”.
“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK programmā 9. Saeimas vēlēšanām nav atrodama neviena norāde, kas specifiski skartu sabiedrības drošību.
***
Iepriecina:
– avārijās bojā gājušo skaits pērn bijis mazākais kopš 1970. gada;
– samazinājies ugunsgrēku skaits un to dzēšanas ilgums;
– iekšlietu darbinieku apmācībai piesaistīti ES līdzekļi.
Uztrauc:
– iekšlietu sistēmā trūkst darbinieku, ir slikts tehniskais nodrošinājums un zems prestižs;
– kopš 2002. gada trīskāršojies ar narkotikām saistīto noziegumu skaits;
– policija atklāj mazāk par pusi reģistrēto likumpārkāpumu.
