Sākot ar 1. februāri, Eiropas Parlamentā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās līdzšinējā 751 deputāta vietā (maksimālais deputātu skaits saskaņā ar ES līgumiem) vairs strādā tikai 705 deputāti. Apvienotajai Karalistei kopā bija 73 deputātu. 27 deputātu vietas sadalītas citām valstīm, atlikušās 46 atstājot rezervē, ja nākotnē ES paplašināšanās dēļ nāksies uzņemt jaunus deputātus.
Vēsturiskais balsojums par ES un Apvienotās Karalistes izstāšanās līgumu noticis. Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete rakstīja: «Pirms tam bija tik emocionālas debates, kādas nekad Eiropas Parlamentā neesmu piedzīvojusi. Britu leiboristi un liberāļi par aiziešanu runāja ar asarām acīs, to uzskatot par lielu un vēsturisku kļūdu. Daudzi teica – mēs reiz atgriezīsimies! Pēc katras runas bija ilgstoši aplausi. Pretējā pusē sēdošie «Breksita» atbalstītāji runāja braši un triumfējoši, taču man likās, ka pat viņu brašums ir tāda uzspēle. Viņi taču nevar nesaprast, kādas grūtības pavadīs pirmos pārejas perioda gadus. Kā lai saliedē vienotā nācijā tik sašķeltus cilvēkus, jo šī plaisa šķeļ pat ģimenes?»
Britu ikdiena ir atkarīga no viesstrādniekiem
Par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES un iespējamo notikumu attīstību savas pārdomas «Bauskas Dzīvei» pauž bijušie baušķenieki.
Evita Naumenko no Berkšīras grāfistes Redingas (58 km no Londonas): ««Breksits» ir vilkts garumā tik ilgi, un versijas par attīstības scenārijiem ir izvirzītas simtiem. Paši briti ir apjukuši un nezina, kas un kā īsti būs. Gaidām, par ko vienosies ar Eiropas Savienību, un tad skatīsimies, kas un kā notiks. Iespējams, būs sarežģītāk doties atvaļinājuma laikā uz Latviju, bet īsti, par ko uztraukties un pārdzīvot, pagaidām neredzu.»
Kristaps Ābelnieks, dzīvo Eseksas grāfistes Hārlovā, komentē: «Pagaidām nekādas pārmaiņas nejūtu. Galvenais, kas pēdējo gadu laikā ir mainījies, – valdībā Terēzu Meju nomainīja Boriss Džonsons. Ir daudz neskaidrību ar Eiropas Savienību par izstāšanās nosacījumiem, un tas vēl turpināsies līdz gada beigām. Domstarpības ir arī pašu britu vidū. Iepriekš sociāldemokrāti centās pārliecināt sabiedrību, ka «Breksits» kā tāds ir jāatceļ. Tagad skoti jau atkārtoti runā par neatkarīgu valsti, kā arī vēl daudz neskaidrību par Īrijas un Ziemeļīrijas robežu. Par to, kā mana dzīve mainīsies, grūti spriest, ja pat valdības līmenī ir daudz neskaidrību. No savas puses visu nepieciešamo esmu izdarījis. Eiropas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem bija jāpiesakās uzturēšanās atļaujām. Tā kā vēl neesmu nodzīvojis šeit piecus gadus, pieteicos uz pagaidu atļauju. To pašu izdarīja mana sieva, kas nav ES pilsone. Valdība sola, ka ES pilsoņu ģimenes locekļiem būs visas tās pašas tiesības šeit uzturēties, strādāt un citas. Nedomāju, ka darbspējīgos imigrantus ar pastāvīgu darbavietu, kas nokārtojuši visas formalitātes, kāds dzīs laukā no karalistes. Britu ikdienas dzīve ir atkarīga no viesstrādniekiem.»
Kas jāzina par «Breksitu»?
Ir noteikts «Breksita» pārejas periods, kas ilgs līdz šā gada 31. decembrim. Arī turpmāk Eiropas Savienības, tai skaitā Latvijas, pilsoņi uz Lielbritāniju varēs doties bez vīzas, ja ceļojuma mērķis būs īslaicīga privāta vizīte vai tūrisms (līdz trīs mēnešiem). Apvienotās Karalistes jaunā imigrācijas sistēma stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.
Nākamgad Lielbritānija plāno par vienīgo ceļošanas dokumentu ES pilsoņiem noteikt pasi. ID karte vairs netiks atzīta par ceļošanas dokumentu. Ceļojot uz Apvienoto Karalisti, labāk jau tagad ņemt līdzi pasi.
Pārejas periodā Latvijas valstspiederīgie, kuri īstermiņā atradīsies Lielbritānijā, vēl varēs saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ar Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK).
Pasta sūtījumu apmaiņa ar Apvienoto Karalisti līdz gada beigām paliks nemainīga. Tāpat pagaidām nekādu izmaiņu nebūs muitas jomā.
Avots: Eiroparlamenta preses dienests Rīgā.
