Pirms daudziem gadiem Briselē, kad Latvija bija tikko iestājusies Eiropas Savienībā, kāds Eiropas Parlamenta (EP) deputāta palīgs – anglis – man un vēl vairākiem mūsu valsts žurnālistiem skaidroja Eiropas Kopējo lauksaimniecības politiku. Mums viņa vadītais seminārs šķita saprotams, interesants un gana atraktīvs. Galu galā viņam, tāpat kā viņa tautiešiem, bija ļoti daudzu gadu pieredze Eiropas Savienībā. Nu tādi briti kā viņš un viņa kolēģi no Apvienotās Karalistes, tāpat kā 73 no šīs valsts ievēlētie Eiroparlamenta deputāti, kravā mantas, lai ar 7. februāri pamestu darbu Briselē.
Garais ceļš uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), kas sākās pēc britu referenduma 2016. gada 23. jūnijā, tuvojas finālam. EP trešdienas vakarā ar 683 balsīm par, 49 pret un 13 atturoties apstiprināja Lielbritānijas izstāšanās nolīgumu. Šodien, 31. janvārī, vēl balsojums par «Brexit» Padomē. Un tad jau ar 1. februāri sāksies pārejas periods, kam jānoslēdzas šogad decembra beigās. Nolīgums par turpmākajām ES un Apvienotās Karalistes attiecībām būs jāpieņem pirms pārejas posma noslēgšanās. Fināls šim «akmeņainajam ceļam» tuvojas.
Cik redzams TV reportāžās, video, emocijas trešdien EP valdīja dažādas – no prieka līdz skumju asarām, bija vērojama arī dažu britu bravūra, ka beidzot «varam pēdējo reizi iziet no Eiroparlamenta sēžu zāles». Savukārt EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc vēsturiskā balsojuma teica: «.. Tagad mums būs smagi jāstrādā, lai izveidotu jaunas attiecības, allaž pirmajā vietā liekot iedzīvotāju intereses un viņu tiesību aizsardzību.(..)»
Atliek tikai cerēt un Latvijas atbildīgajām institūcijām novēlēt sakārtot visus procesus tā, lai zaudētāji nebūtu ne Latvijas iedzīvotāji, ne tautieši, viņu vidū arī daudzi baušķenieki, iecavnieki, rundālieši un Vecumnieku novadnieki, kuri mīt Lielbritānijā.
