Diezgan vēlu 28. oktobra vakarā braucu no Rīgas uz Skaistkalni.
Diezgan vēlu 28. ok tobra vakarā braucu no Rīgas uz Skaistkalni. Netālu no Rukšezera pagrieziena, kas atrodas Bārbeles pagastā, uz ceļa stāvēja stopētājs. Tumsā nevarēju saskatīt ne vecumu, ne augumu. Viņš seju nerādīja, bija pagriezies ar muguru pret mani un ar izstieptu roku stāvēja. Ar meitu mašīnā bijām vienas, protams, neapstājāmies. Mazliet pabraukušas garām stopētājam, izdzirdējām briesmīgu blīkšķi. Satraukumā piedevu gāzi, līdz mājām Skaistkalnē bija bail apstāties.
Tikai sētā apskatījos – mašīnai sānā liela bukte. Droši vien bija mests ar akmeni. Lielu paldies saku Dāviņu iecirkņa policistam, kurš savā brīvajā laikā ieradās uz izsaukumu, jo nezināma iemesla dēļ Skaistkalnes iecirkņa inspektors tovakar nebija sadabūjams. Pēc dažām dienām atklājās, ka vēl diviem braucējiem tieši turpat vakarā gadījusies līdzīga liksta. Vienam auto lidojošs akmens pamatīgi sabojāja aizmugurējās durvis, otram – tika nosista numura zīme.
Gaišā dienas laikā turp aizbraucot, izrādījās, ka pie piena galdiņa ir liela akmeņu kaudze. Iespējams, autobraucējiem jāizvēlas cits maršruts, lai neriskētu sabojāt mašīnas.
B. G.
