Dažādu slimību profilaksei un organisma aizsardzības spēju nostiprināšanai arvien biežāk tiek ieteikti uztura bagātinātāji.
Dažādu slimību profilaksei un organisma aizsardzības spēju nostiprināšanai arvien biežāk tiek ieteikti uztura bagātinātāji.
Tos aptiekās pārdod bez receptes, arī lielveikalu plauktos atrodami uztura bagātinātāji. Ja tie reģistrēti Latvijas Zāļu reģistrā vai Pārtikas centrā, tad to izplatīšanai nav šķēršļu, uzskata Ilmāra Vīna, bioloģijas doktore, Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošā pētniece.
Naivas cerības
Rakstā, ko saņēmusi «Bauskas Dzīve», I. Vīna uzsver, ka vielmaiņas kļūdas organismā ir slimību pirmcēlonis. Vielmaiņu veicina un regulē bioloģisko reakciju paātrinātāji – fermenti jeb enzīmi. Taču, lai tie veiktu savas funkcijas, vajadzīgi arī vitamīni un minerālvielas pietiekamā daudzumā. Mainoties ekoloģiskai situācijai, pieaug organisma vajadzība pēc bioloģiski aktīvām vielām. I. Vīna vērtē, ka diezgan naivas ir cerības uz ekoloģiski tīru pārtiku, ja vidē ir radioaktivitāte, smagie metāli, ķīmisks piesārņojums. Tāpēc kompleksie uztura bagātinātāji spēj organismam palīdzēt saglabāt veselību, pārliecinājusies I. Vīna, gadu desmitiem iedziļinoties vielmaiņas bioķīmijā.
Arī veseliem cilvēkiem
Uztura bagātinātāji jālieto arī veseliem cilvēkiem, lai nesaslimtu. Taču jāsaprot, ka pašsajūtas pasliktināšanās visdažādākajās izpausmēs ir organisma palīgā sauciens, jo kaut kā tam trūkst.
Mēdz uzskatīt, ka izšķiroša loma ir uzturam. Ārsti iesaka pilnvērtīgu, svaigiem augļiem un dārzeņiem bagātu ēdienu, vairāk olbaltumvielu, mazāk dzīvnieku tauku, sāls, cukura. Dažkārt šķiet – ja dārzs un tirgus varētu nodrošināt ar organismam nepieciešamo, laukos dzīvojošie neslimotu. Taču tā nav. Tāpēc I. Vīna uzskata, ka ir jālieto kvalitatīvi uztura bagātinātāji, kas satur augu materiālu ar simtiem bioloģiski aktīvu vielu sabalansētās attiecībās un tādā ķīmiskā formā, ko organisms vislabāk var uzņemt un izmantot. Labs uztura bagātinātājs spēj pakāpeniski likvidēt vielmaiņas kļūdu izraisītas slimības, atjaunot veselību un možumu.
Spēšot pasargāt
«Nesauciet uztura bagātinātājus par zālēm un nerunājiet par ārstēšanu,» uzsver I. Vīna. Šie preparāti principiāli atšķiras no medikamentiem, jo iedarbojas uz visu organismu, nevis vienu orgānu vai to sistēmu kā zāles. Tiem nepiemīt zālēm raksturīgā kaitīgā blakusiedarbība. Vielas, kuru īpašības nav izpētītas un iedarbība varētu izrādīties nevēlama, uztura bagātinātājos neiekļauj.
Pat ilgstoši lietoti, tie neuzkrājas organismā, pie tiem nepierod. Uztura bagātinātāju darbības efektivitātes pamatā ir organisma pašregulācijas spēja. Nodrošinot sevi ar bioloģiski aktīvām vielām, cilvēki var pasargāt sevi no saslimšanas, īpaši tas attiecas uz hroniskām slimībām. Statistika liecinot, ka civilizētajās zemēs 75 procentus no līdzekļiem, ko cilvēki tērē veselības aizsardzībai, viņi izlieto, pērkot uztura bagātinātājus, apgalvo I. Vīna.
Mediķi nav tik pārliecināti
Lai izzinātu mediķu viedokli par uztura bagātinātājiem, «Bauskas Dzīve» pirms vairākiem mēnešiem lūdza ģimenes ārstus atbildēt uz sagatavotiem jautājumiem. Saņemtas 13 anonīmi aizpildītas anketas, kurās tikai viens dakteris paudis atbalstu uztura bagātinātāju lietošanai bez konsultēšanās ar ārstu.
No Latvijā ražotiem preparātiem Bauskas rajonā praktizējošie ārsti ieteikuši pacientiem lietot «Olainfarm» ražotu Osteonormu un Gastronormu, kā arī «Grindex» ražojumus. Vairāki norādījuši, ka uztura bagātinātāji var arī nelabvēlīgi ietekmēt veselību. Izteiktas arī bažas, ka pacients psiholoģiski var kļūt atkarīgs no lietotā uztura bagātinātāja, jo, sajūtot veselības uzlabošanos, ir bail pārtraukt preparāta lietošanu. Pieminēts arī fakts, ka uztura bagātinātāju izplatītāji nereti ir neizglītoti un uzbāzīgi.
Neaizstās ēdienu
Protams, katrs var spriest pats, cik viņš var tērēt uzturam, zālēm un uztura bagātinātājiem. Aptaujātie ģimenes ārsti pauduši arī viedokli – lai cik labi būtu uztura bagātinātāji, tie nevar aizstāt ēdienu. Taču ļoti daudzi bērni, pieaugušie un veci cilvēki ir nepaēduši, jo viņiem trūkst naudas pat elementārām vajadzībām. Ieteiktie uztura bagātinātāji nudien nav lēti, ja tie jālieto ilgstoši un katru dienu. Plašā reklāma un izplatītāju loks liek secināt, ka ārzemju koncerni, kas ražo šīs vielas, cenšas attīstīt savu biznesu arī uz mūsu slikti paēdušās tautas rēķina.
