Jānītis atvedis mājās klases biedru Pēteri. Iepazīstinot draugu ar vecākiem, zēns paziņo: – Tas ir Pēteris. Viņš mācās vēl sliktāk par mani.
Jānītis atvedis mājās klases biedru Pēteri. Iepazīstinot draugu ar vecākiem, zēns paziņo:
– Tas ir Pēteris. Viņš mācās vēl sliktāk par mani.
*
Mazā Līga lielīgi saka savai draudzenei:
– Es zinu, kā dabū bērnus!
– Tad tā liela māksla! – draudzene atbild. – Bet es zinu, kā tos nedabū.
*
– Kāpēc tu raudi, Jānīti?
– Mamma teica tētim, ka viņš ir āzis, bet tētis mammai – ka viņa ir govs.
– Nekas, bērniņ! Gan jau viņi salabs.
– Bet es domāju – kas tad esmu es…
*
Māte piekodina savam sešgadīgajam Jānītim rūpīgi ar ziepēm nomazgāt kaklu, jo ciemos nāks krustmāmiņa. Jānītis nomazgājas un gaida stundu, otru, trešo, bet krustmāte nenāk. Pēdīgi viņš neiztur un sūdzas mātei:
– Jā, kas tad viņai? Varbūt savu solījumu jau aizmirsusi, bet es te sēžu kā muļķis ar tīru kaklu!
*
– Jānīti, kur tu dzirdēji tik rupjus vārdus?
– Tos sacīja Ziemassvētku vecītis, kad paklupa uz mūsu mājas kāpnēm.
