Dzīvoja reiz divi brāļi. Nu bagāti brāļi, bet bija ļauni savās sirdīs. Gāja uz baznīcu, bet krāpa savas sievas, dzēra, lietoja narkotikas… Viens no brāļiem nomira.
Dzīvoja reiz divi brāļi. Nu bagāti brāļi, bet bija ļauni savās sirdīs. Gāja uz baznīcu, bet krāpa savas sievas, dzēra, lietoja narkotikas… Viens no brāļiem nomira. Tajā pašā laikā vietējā baznīcā vajadzēja veikt remontu. Aiziet otrs brālis pie mācītāja.
– Klau, ja tu visiem pateiksi, ka mans brālis bija svētais, es tev naudu remontam iedošu!
Septītajā dienā mācītājs no kanceles:
– No mums ir aizgājis Vilis. Viņš bija slikts cilvēks. Krāpa sievu, ošņāja narkotikas utt., bet, salīdzinot ar savu brāli, viņš bija svētais!
Nakts. Vīrs un sieva guļ gultā. Pēkšņi sieva pamostas no tā, ka vīrs apčurājies. Viņa modina vīru:
– Pēter, mosties, vai tu traks esi vai?
– Ai, saproti, man briesmīgs sapnis bija… Sapņoju, ka esmu Ņujorkā miljonāru kongresā, pieeju pie loga, lai papriecātos par pilsētas skatu lejā. Te pēkšņi mani kāds pagrūž un es izkrītu pa logu, un krītu, un krītu, un krītu…
– Ārprāts!! Es laikam būtu jau nomirusi no šausmām!
– Nu, ko tu! Es taču esmu vīrietis!
