Šogad Iecava atskatās uz 510 gadu ritējumu. Arī senākos laikos iecavnieki svinējuši vēsturiskas jubilejas.
Šogad Iecava atskatās uz 510 gadu ritējumu. Arī senākos laikos iecavnieki svinējuši vēsturiskas jubilejas.
Dāvina vērtīgas lietas
Manuprāt, līdz šim plašākās svinības Iecava pieredzējusi 1936. gadā. Togad 23. augustā Iecavas baznīcai bija 260 gadu jubileja. Mācītājs J. Lūsis šiem svētkiem bija sarakstījis nelielu grāmatiņu par Iecavas novada vēsturi, un tas līdz šim ir plašākais šāda rakstura darbs. Svētkos ieradās augstas amatpersonas: sabiedrisko lietu ministrs A. Bērziņš, Aizsargu organizācijas vadītājs pulkvedis Prauls, Tehniskās divīzijas komandieris ģenerālis Kurelis un citas svarīgas personas.
Kā jau tolaik pieņemts, augstos viesus sagaidīja aizsargi, ugunsdzēsēji, mazpulcēni un citu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, ar zaļumu vītnēm pušķotiem goda vārtiem un karavīru parādi.
Svinīgo dievkalpojumu baznīcā kuplināja vietējais koris Viduleja vadībā un 4. Valmieras kājnieku pulka orķestris. Baznīca šajā dienā saņēma vērtīgas dāvanas: Iecavas aizsardžu darinātu paklāju Ls 1200 vērtībā, no pagasta valdes – svečturus (Ls 500), no Zālītes pagasta aizsargiem – paplāti altāra traukiem (Ls 350).
Pērkona negaiss svinības netraucē
Pēc dievkalpojuma no baznīcas uz Brīvības pieminekļa atklāšanu parkā svinīgā gājienā devās vairāki tūkstoši svētku dalībnieku. Sākumā uznāca bargs pērkona negaiss, bet tas notiekošo neiespaidoja.
Pieminekļa pamatakmens bija ielikts jau 1935. gada 14. jūlijā, kad atklāja arī kājnieku tiltiņu. Tā izmaksas bija Ls 1500, ko savāca no ziedojumiem. Ideja par pieminekļa celšanu bija radusies Iecavas un apkārtnes organizāciju apvienībā, kurā ietilpa 54 kultūras un saimnieciskas biedrības. Šo apvienību vēlāk pārdēvēja par Iecavas un apkārtnes brīvības cīnītāju piemiņas biedrību. To vadīja mācītājs J. Lūsis.
Pieminekļa atklāšanas procesam neklātienē varēja sekot līdzi visā Latvijā, jo to translēja radiofonā. Pieminekli atklāja ministrs A. Bērziņš, svētrunu teica Salgales mācītājs Billerts, bet iesvētīja prāvests Reinhards. Pēc šī notikuma katrs varēja piedalīties kopīgās pusdienās, nopērkot «galda karti» par trim latiem.
Pēcpusdienā parkā notika plaša brīvdabas izrāde – Akurātera «Viesturs», kurā «aktieru ādā» iejutās aptuveni simt personu, galvenokārt Iecavas aizsargi un aizsardzes.
Mazpulki aizņem otro stāvu
Tā paša 1936. gada 3. un 4. oktobrī notika tā saucamā Iecavas rajona izstāde. To rīkoja Iecavas un Zālītes pagasta lauksaimniecības biedrības sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un sabiedriskām organizācijām, kā arī ar Latvijas Lauksaimniecības kameru. Izstādes stendi tika izvietoti bijušās Dziedāšanas biedrības nama abos stāvos, Iecavas lauksaimniecības biedrības klētīs un šīm ēkām piegulošos laukumos. Speciāli izstādei tika uzceltas novietnes 160 liellopiem, 70 zirgiem un vēl sīklopiem.
Ekspozīcijas tapšanā piedalījās arī citi Bauskas apriņķa un vēl daži tuvākie Jelgavas apriņķa pagasti, kā arī Rīgas un Jelgavas uzņēmumi. No organizācijām īpaši aktīvi bija mazpulki, kas ar sava darba sasniegumu izstādi aizņēma visu otro stāvu. Dziedāšanas biedrības sarīkojumu zālē izvietojās mājturības un rokdarbu izstādes, ārpusē atradās kokaudzētāju ekspozīcija ar krāšņumdārzu paraugveidojumiem.
«Tev, Tu mīļā tēvu zeme»
3. oktobrī izstādi atklāja Latvijas Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs R. Dzērve. Apmeklētājus sagaidīja lieli, ar labības statiņiem un kviešu vārpām greznoti goda vārti, kurus rotāja uzraksts: «Tev, Tu mīļā tēvu zeme, Tev mūsu darba veltījums». Izstādē piedalījās astoņi lauksaimniecības kooperatīvi, deviņi mazpulki, seši aizsardžu pulciņi, 40 amatniecības uzņēmumi un aptuveni 200 individuālie lauksaimnieki. Apmeklētājiem ieejas biļete 3. oktobrī maksāja Ls 0,50, bet 4. oktobrī – Ls 1 (skolēniem, kareivjiem un ekskursantu grupām – puscena).
Dāsni apbalvo lauksaimniekus
Izstādes laikā notika dalībnieku apbalvošana. «Kalna Šautleru» saimnieks Jānis Hermanis saņēma Triju Zvaigžņu ordeni par lopkopības un piensaimniecības pasākumu atbalstīšanu. Tika pasniegtas triju šķiru godalgas zemkopībā, dārzkopībā, mežsaimniecībā un mājturībā.
Atsevišķi tika vērtēti mazpulki. Augstāko atzinību izpelnījās Iecavas 1. mazpulks par amatniecības izstrādājumiem un konserviem, bet Iecavas lopkopības mazpulks – par mājlopu barības galda paraugiem. Arī individuāli mazpulcēni saņēma balvas – galvenokārt grāmatas.
Izstādes laikā notika slaucēju sacensības. Toreizējie notikumi joprojām palikuši vecākās paaudzes iecavnieku atmiņā.
