Palēnām malkoju tikko spiestu apelsīnu sulu, jaušama karstmaizīšu smarža. Pa virtuves logu skatāma Briseles Rātsnama smaile, lejā dzirdama sētnieku rosīšanās, kuru pamazām pārņem agro tūristu balsis.
Palēnām malkoju tikko spiestu apelsīnu sulu, jaušama karstmaizīšu smarža. Pa virtuves logu skatāma Briseles Rātsnama smaile, lejā dzirdama sētnieku rosīšanās, kuru pamazām pārņem agro tūristu balsis. Jūtu, ka dzīvoklī tomēr neesmu viens, kāds mani vēro. Uzmanīgi paveroties mājīgi izremontētajā virtuvē, stūrī, grīdas līstīšu salaiduma vietā, pamanu divas maza peļuka actiņas. Nu re, nekur šajā pasaulē ne no viena nenoslēpsies! Briseles pelēna ziņkārīgais skatiens ir apliecinājums, ka pelēkos kažociņos tērptās dvēselītes mīt gan trūcīgās būdiņās, gan lepnās metropolēs.
Maz jauna, pārsteidzoša ir pasaulē, arī tādā Eiropas lielpilsētā kā Briselē. Ir lietas, kuras tur sakārtotas labāk nekā pie mums, taču dažās jomās beļģiem būtu, ko pamācīties no baušķeniekiem. Man, piemēram, joprojām šķiet, ka dalīto atkritumu savākšanas sistēma, ja to vēl uzlabotu, Bauskā būtu labs piemērs daudzām citām pilsētām. Briselē, piemēram, virtuvē jātur dažādu krāsu maisiņi, kuros jāglabā šķirotie atkritumi. Un vēl ir stingri jāievēro, kurā dienā pie ārdurvīm jāatstāj dzeltenais, kurā zilais vai zaļais maisiņš, jo konteineru dažādu veidu atkritumiem pilsētā nav. Turklāt maisiņus sajaukt nedrīkst, var iekulties soda naudā.
Bauskā, Slimnīcas un Dārza ielas stūrī, uz dzelteni nokrāsotas sienas ar sarkanu krāsu uztrieptais “J+G=salauzta sirds” ir tāds mazs un skumjš nekulturālības apliecinājums. Tā man šķiet tagad, kad skatītas ēkas Briselē. Apmēram 80 procentu visu celtņu, pieskaitot vilcienu vagonus, metro tuneļu iekšsienas un pieminekļu pamatnes, ir apķēzītas. Negribu to saukt par grafiti, tie ir smērējumi – nožēlojami un negatīvu iespaidu radoši.
Protams, esot svešā vietā, katrs jau vairāk saskata un izbauda to, ko grib redzēt un ko vēlas piedzīvot. Lieliska un pārņemšanas vērta man šķita kārtība, ko arī pats izbaudīju – lētās nedēļas nogales biļetes sabiedriskajā transportā. Stundu ilgs brauciens ar vilcienu no Briseles uz Antverpeni un atpakaļ nedēļas nogalē izmaksāja teju trīs reizes lētāk nekā darbdienā. Lieliska iespēja ģimenes atpūtas braucienam. Diezin vai mūsu “Aips” izputētu, ja, piemēram, ieviestu šādas sestdienas un svētdienas biļetes Bauskas–Rīgas maršrutā. Dzirdēts, ka vasarā biļešu cena šajā reisā paaugstināsies. Saglabāt nedēļas nogalē līdzšinējo tarifu – tas būtu lielisks nebūt ne trūcīgā uzņēmuma žests sava rajona ļaudīm. Rīgas kinoteātri, izstādes, muzeji un peldbaseini – viss, kā mums Bauskā trūkst, būtu daudz pieejamāks.
Dažādas atziņas rodas, iedomājoties citviet redzēto, atceroties brokastis ar mazo pelīti Briseles centra dzīvoklī.
