Atpūtas brauciena ceļi uz šo tālo nostūri zemeslodes viņā malā bija aizveduši Bauskas 1. vidusskolas skolnieci SIGITU GAUSI.
Atpūtas brauciena ceļi uz šo tālo nostūri zemeslodes viņā malā bija aizveduši Bauskas 1. vidusskolas skolnieci SIGITU GAUSI. Dominikanā viņa kopā ar ģimeni pavadīja astoņas dienas.
Dominikanas Republika tev bija sveša zeme. Kādu to iepazini, kādi bija pirmie iespaidi?
– Uz lidostu Laromanā lidojām no Maiami Amerikā. Līdz kūrortam braucām divas stundas. Salīdzinot ar Ameriku, tas bija ļoti liels kontrasts. Cilvēki tur tomēr dzīvo krietni trūcīgāk. Dažiem mājokļi bieži vien no kartona kārbām, daudzviet redzējām ielas malās kastēs gulošos. Pašlaik tur bija ziema, un gaisa temperatūra plus 30 grādu skaitās ļoti zema. Valstī galvenokārt nodarbojas ar cukurniedru audzēšanu, vāc kokosriekstus, protams, ienesīga ir arī tūrisma industrija. Lielākais deficīts te ir elektrība, arī mūsu kūrortā gadījās, ka dienā nebija ūdens un elektrības. Toties šī ir viena no nedaudzajām Karību arhipelāga salām, kur nav neviena indīga auga vai kukaiņa.
Kā aizritēja dienas?
– Skaistākie bija rīti. Izgājām no sava bungalo, pa nakti no palmām bija sakrituši kokosrieksti, kalpotāji tos lasīja kā pie mums ābolus, nocirta galu un cienāja ar svaigu kokosriekstu sulu. Dienas pavadījām pludmalē, tur ir atklāts okeāns, nav koraļļu, kas aiztur viļņus, un tie dažbrīd sasniedza divu trīs metru augstumu. Viendien izbraucām nelielā zvejas kruīzā. Laiviņu varenie viļņi mētāja, gāzās tai pāri. Tētis un mamma gan teica, ka tas esot bijis skaisti, viņi pat redzējuši vaļus, delfīnus.
Iepaidīgs bija saules aptumsums. Īsā laikā palika tumšs, strauji nokritās temperatūra līdz 10 grādiem, un patiess bija prieks, kad saule atkal parādījās. Vakaros parasti bija organizētas dažādas izklaides, diskotēkas, šovi, kuros aktīvi iesaistījās arī atpūtnieki. Apkalpotāji mēdza daudz dziedāt, tas izklausījās ļoti interesanti. Nācās daudz dzirdēt vietējo spāņu mūziku. Tā nav slikta, citādāka gan. Atpūtnieki nebija aizspriedumaini, ja diskovakars, tad dejoja visi – veci vai jauni, galvenais, lai varētu justies jautri un bezbēdīgi. Vienreiz ar māsu aizstaigājām ārpus kūrorta teritorijas. Redzējām, kā novāc kokosriekstus. Vietējie iedzīvotāji par savu nabadzību neuztraucas, bet pieņem to kā dzīvesveidu.
Eksotiska zeme, ēdieni. Vai ar tiem arī mielojies?
– Ēdienkartē bija bagātīgs jūras velšu klāsts – kalmāri, garneles, astoņkāji, vēl arī tādas, ko nepazinu. Tur uzturā nelieto gaļas ēdienus. Arī mēs ātri sapratām, ka lielajā karstumā visvairāk kārojas pēc augļiem.
Dominikanas Republika ir neliela valstiņa (48,7 tūkstoši kvadrātkilometru), kas atrodas Haiti salas austrumu daļā. To apskalo Atlantijas okeāns un Karību jūra. Te dzīvo vairāk nekā seši miljoni iedzīvotāju, valsts galvaspilsēta ir Santodomingo, oficiālā valsts valoda – spāņu, bet vietējie iedzīvotāji pārzina arī vācu, angļu un franču valodu.
