Bauskas tautas namā sestdien, 23. februārī, notika atmiņu grāmatas «Rētas» atvēršanas svētki.
Bauskas tautas namā sestdien, 23. februārī, notika atmiņu grāmatas «Rētas» atvēršanas svētki.
250 lappušu biezo grāmatu izdevis politiski represēto klubs «Rēta» kopīgi ar laikrakstu «Bauskas Dzīve». Tajā apkopotas atmiņas par komunistiskā režīma gados izsūtīto novadnieku likteni, viņu piedzīvoto, izsāpēto.
Grāmata tapusi vairākus gadus, un tajā sniegts neliels ieskats 47 novadnieku ģimeņu likteņstāstos, kas ir skaudrā politisko represiju laika notikumu fiksācija vēstulēs, atmiņās un dokumentos.
«Tas nav literārs darbs,» grāmatas atvēršanas svētkos teica politiski represēto kluba «Rēta» valdes priekšsēdētājs Vasilijs Smolijs. «Tās ir patiesi dokumentālas, literāri neizskaistinātas atmiņas par laiku, kuru daudziem nemaz negribas atcerēties. Tās ir atmiņas, kas cirstas cilvēku dzīvē kā dziļas rētas. Grāmata ir piemiņa tiem, kuri neatgriezās, brīdinājums nākamajām paaudzēm.»
Atceres brīža emocionālo gaisotni bagātināja Imanta Geibas videofilma par tēlnieka Mārtiņa Zaura veidotās piemiņas zīmes atklāšanu Iecavā 1990. gada 14. jūnijā. Plašākai publikai šis videomateriāls tika rādīts pirmo reizi. Sirsnīgu priekšnesumu bija sagatavojuši Bauskas 1. vidusskolas audzēkņi un skolotāja Vija Cerusa. «Nekur nav tik labi kā mājās» – Raimonda Paula dziesmas vārdi šajā reizē vispilnīgāk atklāja zemtekstu un smeldzīgo atziņu jēgu.
Grāmatu 540 eksemplāru lielā tirāžā izdevusi SIA «Bauskas Dzīve», tā iespiesta akciju sabiedrības «Balodis Printing» tipogrāfijā. Izdevuma tapšanā finansiālu atbalstu sniegusi pilsētas pašvaldība, rajona Padome, bijusī Augstākās padomes deputāte Emerita Buķele, apvienība «TB»/LNNK, latvieši ārzemēs. Atmiņu krājums tika dāvināts autoru ģimenēm, kluba «Rēta» dalībniekiem un izdevuma atbalstītājiem. Grāmatas eksemplāri nonāks rajona skolās un bibliotēkās, kā arī muzejos.
«Nav vairs mūsu vidū, tāpēc grāmatu lūdzu saņemt dzīvesbiedru, dēlu, meitu…» saucot krājumā publicēto atmiņu autoru vārdus, 15 reižu šādu frāzi izteica V. Smolijs. Šis teikums šķiet vistrāpīgāk raksturo laika nemitīgo tecējumu, vēl skaudrāk atklādams krājuma «Rētas» nozīmīgumu. Atmiņas, rētas paliek, lai sāpētu, arī lai sildītu un spēcinātu.
