Īslīciešu Stūru ģimenes mājā ir īsts zoodārzs – tur mīt divi suņi, kaķis, divas žurkas, papagailis, ir akvārijs ar dekoratīvām zivtiņām, otrā, plēsīgo zivju akvārijā, mīt arī tritons.
Īslīciešu Stūru ģimenes mājā ir īsts zoodārzs – tur mīt divi suņi, kaķis, divas žurkas, papagailis, ir akvārijs ar dekoratīvām zivtiņām, otrā, plēsīgo zivju akvārijā, mīt arī tritons.
Šoreiz par preses zvaigznēm no kustoņu klāsta kļuva smilšpeles un ūdens sarkanausu bruņurupucis, lai pastāstītu, ka abi ir vienādi mīļi – gan knašās peles, gan mierīgais bruņurupucis.
Ceļo kā Diegabiksis
Lēnais rāpulis gluži kā Diegabiksis senāk devies lielā ceļojumā. Mazotnē viņš mitinājies kādā Rīgas zooveikalā un blisinājis mazās ačeles uz katru ienācēju. Reiz pamanījis kādu jauku sievieti Indru Stūri. Viņa niecīgajā bruņu īpašniekā iemīlējusies no pirmā acu skatiena un tūdaļ arī to nopirkusi. Rupucītis, maziņš kā divlatnieks, nokļuvis melnā valstībā – rokassomā.
Mājās rāpojošā «divlatnieka» kastīte tika novietota viesistabā. Indra kastītē ielēja nedaudz ūdens, ielika akmeni, uz kura rupucim uzkāpt un atpūsties, un beigās tur ievietoja mazo mīluli. Rāpulīti nevarēja likt akvārijā, jo tur viņš ar neoniem uzcienātos kā ar krāsainām konfektītēm.
Kaķa nagos
Mazotnē kustonis piedzīvoja atgadījumu ar runcīti Rodžeru, kura tagad vairs nav starp dzīvajiem. Kādu dienu Rodžers klusām ar ķepu no trauka izķeksēja bruņurupuci, paņēma to zobos, mudīgi aizlīda aiz dīvāna un tur atstāja «mantu». Rupucis dzirdēja, cik izmisīgi mājinieki viņu meklēja un, kā par laimi, arī atrada.
Pārbauda pacietību
Rupucis izdomāja interesantu veidu, kā pārbaudīt saimnieku nervus. Tikai bruņurupucis zināja, ka janvārī un februārī ēšanā viņam ir klusais periods. Tad kustonis nedēļā ēd tikai reizi. Mājinieki tik ļoti satraucās par dzīvnieciņa vājo ēstgribu, ka zvanīja veterinārārstam.
Gaļēdāja delikatese ir sliekas. «Čūsku» garums viņu neuztrauc. Viņš to satver ķepiņās, noplēš gabaliņu un ātri notiesā. Dažreiz vienā ēdienreizē viņa punčukā pazūd pat trīs slie- kas. Dzīvnieku ļoti sajūsmina siltās saulītes stari, no priekiem viņš paslienas uz pakaļkājām un piespiežas pie trauka, lai bruņu vēderam arī būtu silti.
Rūpējas par izskatu
Abas smilšpeles «Bauskas Dzīves» ciemošanās brīdī rosījās bez mitas. Korespondentei un fotogrāfam Ivaram viņas sniedza ieskatu peļu dzīvītē. Sisei ir četrus gadus veca meitiņa. Kad peli nopirka, jau pēc nedēļas viņa visiem sagādāja pārsteigumu – būra stūrī bariņā snauda četri pelēni. Divi bija švakuļi, kas negribēja dzīvot, viena pele tika pārdota, bet ceturto pelīti paturēja.
Sise patiešām ir ļoti laba mamma. Varēja vērot, kā viņa ar mēlīti mazgā meitas kažociņu, meitiņa savukārt sakopj māti. Abas uz brīdi apgulstas blakus no siena sataisītajā aliņā.
Lai peles būtu vēl tīrākas, viņas drīkst arī mazgāt. Pēdējo reizi abas pratušas labi izlikties. Viņām nepatikusi straujā ūdens šalts. Lai parādītu, ka jūtas slikti, peles nobiedējušas In- dru – brīdi nekustējušās.
Arī Sise bija nokļuvusi runča Rodžera nagos, mājinieki laikus pamanījuši un izglābuši. Tā nu gadījies, ka Sisei un bruņurupucim ir kopīgs piedzīvo- jums – viņi ir pamatīgi izpētījuši kaķa zobus un zina, ko tas nozīmē.
***
Fakti
Smilšpeļu areāls aptver Āfrikas un Eirāzijas sausos, karstos rajonus.
Pazemē veido sarežģītas, daudzstāvu alu sistēmas, kuru dziļums var sasniegt trīs metrus.
Smilšpelēm patīk spēlēties kartona caurulē, pēc tam gan to sagrauž.
Bruņurupuču kārtā ietilpst vairāk nekā 250 sugu.
Žokļiem ir asas malas, ar kurām var saberzt barību.
Dažu sugas var nodzīvot vairāk nekā 100 gadu.
Kā liecina fosilijas, bruņurupuči bijuši sastopami aptuveni pirms 200 miljoniem gadu – laikā, kad dzīvojuši pirmie dinozauri.
Plakanā čaula ir tipiska ūdenī mītošu bruņurupuču iezīme.
Izmantota 1999. gadā izdota «Dabas enciklopēdija» un N. Slokas «Zooģeogrāfija»
