Skaistkalnes mežniecības teritorijā šogad atklāta lielākās pūces – ūpja (latīniskais nosaukums Bubo bubo) – ligzdošanas vieta.
Skaistkalnes mežniecības teritorijā šogad atklāta lielākās pūces – ūpja (latīniskais nosaukums Bubo bubo) – ligzdošanas vieta.
Pagaidām tā ir vienīgā rajona teritorijā oficiāli reģistrētā ūpja ligzdvieta. Informācijas avotos sastopami atšķirīgi dati par Latvijā apzināto ūpja ligzdvietu skaitu. Visbiežāk tiek runāts par dažiem desmitiem. Skaistkalnes mežniecībā līdz šim putnu uzskaites sarakstos ik gadu ticis minēts tikai viens «bubo» – ūpji tika manīti ne reizi vien, taču nebija izdevies pierādīt, ka putni šeit ligzdotu.
Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas daļas vadītājs Ēriks Klīvs uzskata, ka, atšķirībā no citiem aizsargājamiem putniem, ūpja ligzdošanas vietu apzināšanai līdz šim nav veltīts pietiekami daudz uzmanības. Iespējams, tādēļ arī izveidojies priekšstats, ka ūpju mūspusē maz, ka tie neligzdo vai ligzdo reti, spriež Ē. Klīvs.
Ligzda – kails zemes pleķītis
Maija beigās ūpja ligzdu valsts meža masīvā uzgājis mežsargs Pāvils Dumbrausks, pieredzējis putnu pazinējs. «Ejot pa mežu, ievēroju satrauktu kraukļu baru,» stāsta mežsargs. «Kad devos palūkoties, kas putnus darījis tramīgus, no kādas egles apakšas izlidoja ūpis un nosēdās netālu koka zarā. Apskatījos zem egles un tur ieraudzīju ūpja mazuli, kuru jau rotāja pirmās īstās spalvas. Putnēns kareivīgā pozā stāvēja ligzdā, draudoši šņāca un klabināja knābi. Ligzda, ja to var saukt par ligzdu, bija pavisam primitīva – uz kailās zemes «nodancots» laukumiņš. Netālu no egles gulēja saplosīts krauklis – apliecinājums tam, ka ūpis ir šo melnsvārču ienaidnieks.»
Mežsargu pārsteigusi putna ligzdvietas izvēle – uz zemes un jauna izcirtuma malā. «Acīmredzot, tādēļ ka ūpis agri perē, viņam bija nepieciešama vieta, kuru visu dienu apspīd saule,» secina P. Dumbrausks.
Tagad apkārt atrastajai ūpja ligzdvietai būs jāveido mikroliegums.
Liegums nosaka vairākus ierobežojumus
«Likums, kas reglamentē reto putnu aizsardzību, nosaka – apkārt mazā ērgļa, melnā stārķa, ūpja un citu reto putnu ligzdošanas vietai ir jāveido mikroliegums,» skaidro Ē. Klīvs. Mikroliegumā ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, svarīgākais no tiem – ligzdas tuvumā aizliegta meža galvenā izmantošana. Liegumu plāno līdz 250 metru rādiusā no ligzdas, taču platība nav regulārs aplis. Aizsargājamā teritorija tiek plānota pa meža nogabalu robežām, lieguma kontūras atkarīgas no mežaudzes īpatnībām, ligzdojošā putna sugas un vēl vairākiem citiem faktoriem. Lieguma robežu noteikšanai parasti tiek aicināti ornitoloģijas un vides aizsardzības speciālisti. «Parasti 50 metru zonā apkārt putna ligzdošanas vietai tiek aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība. Pārējā lieguma zonā mežsaimnieciskos darbus atļauts veikt tikai rudenī un ziemā, kad putni neligzdo. Liegumu visbiežāk nosaka uz desmit gadiem, šī termiņa nepieciešamība ir zinātniski pamatota,» stāsta Ē. Klīvs.
Paļaujas uz izpratni un «zaļo» domāšanu
Likuma «Par zemes nodokli» 4. un 8. pantā noteikts, ka pašvaldība var daļēji vai pilnībā atbrīvot meža īpašnieku no nodokļa maksāšanas par mikroliegumā iekļauto meža zemes platību. Tomēr pat tad, ja pašvaldības ir saprotošas, ne vienmēr īpašnieku nodokļa atvieglojumi apmierina. Liegumā tiek ierobežota saimnieciskā darbība, bet īpašniekam visbiežāk svarīgāka ir peļņa, ko nodrošina mežizstrāde. Joprojām valstī nav mehānisma, kas ļautu materiāli gandarīt «ar ligzdām apdalītos» mežu īpašniekus, tādēļ no viņiem ir gandrīz vai bezcerīgi sagaidīt ieinteresētību reto putnu ligzdvietu saglabāšanā. Tā pirms neilga laika tika uzsvērts televīzijas raidījumā «Vides fakti».
«Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas nostādnes vieš cerību, ka nākotnē Latvijai būs pieejami Eiropas Savienības strukturālie fondi. No tiem varētu maksāt subsīdijas par liegumu platībām. Pagaidām vienīgās kompensācijas – nodokļu atlaides – piemērošana ir pašvaldību ziņā. Vai arī turpmāk tiks atklātas jaunas reto putnu ligzdošanas vietas un ziņots par tām – tas būs atkarīgs ne vien no meža darbinieku un meža īpašnieku mākas atpazīt putnu sugas, bet arī no Latvijas dabas vērtību un to saglabāšanas nepieciešamības izpratnes,» saka Ē. Klīvs.
FaktI
Ūpis pieder pūču dzimtai (Strigidae). Tā ir pati lielākā no Latvijā sastopamajām 12 sugu pūcēm. Raksturīgas garas «austiņas» un lielas, oranžas acis. Aktīvs krēslas stundās un naktī. Lido klusi, lēni, parasti tuvu zemei. Lidojumā spārni izskatās gari un plati. Medī putnus, sīkus zīdītājus.
Aprīlī dēj divas trīs olas, retāk četras, sešas. Ligzdo galvenokārt lielos mežu masīvos, upju klinšainās piekrastēs, ar ūdensputniem bagātu ezeru apkārtnē. Ligzdu ierīko uz zemes, klinšu nišās, retāk lielos koku dobumos vai uz koku zariem. Laikā, kad neligzdo, dzīvo vienatnē. Latvijā sastopams visu gadu.
Tāpat kā visas pūces, arī ūpi aizsargā likums.
