Gleznainie Mēmeles līči Panemunes pusē mostas no ziemas miega. Dzirdams vien upes straujais tecējums un sīkputnu čivināšana pagaidām vēl nesaplaukušo kārklu un ievu krūmos. Pēc mēneša viss būs pavasara ziedu, trokšņu, smaržas un burvības pārņemts. Budbergas un Panemunes puse ir viens no Bauskas novada romantiskākajiem nostūriem.
Diemžēl šajā nomalē mītošie ļaudis tiek iedzīti arvien lielākā depresijā. «Mūsdienu dzīvei nepiemērota, cilvēku pamesta, bezperspektīva nomale, kurā infrastruktūras – ceļu, skolas – uzturēšana ir valstiski neizdevīga. Kad es kārtējo reizi dzirdu šādus savai pusei veltītus apzīmējumus, sāku domāt – varbūt man arī ir pēdējais laiks no šī pasaules kakta laisties projām?» ar šādu apgalvojumu pie manis vērsās kāds Panemunes puses zemnieks.
Pesimismu viņā sēj galvaspilsētu ekspertu vairākkārtēji atzinumi, kas, visticamāk, tapuši, ar pirkstu pa karti «braukājot», nevis realitātē iepazīstot šo pusi. Tiesa, ceļš uz Budbergu nav braucams ar glaunu mašīnu. Tā grambas un putekļus ikdienā mērojot, smalkie dzelži drīz vien pārvērtīsies nemitīgi remontējamos lūžņos.
Tomēr Panemunes pusē, īpaši gleznainajos Mēmeles krastos, vai ik gadu sev mājvietu rod jaunas ģimenes. Vieni te pārceļas uz dzīvi vasaras mēnešos, citi, mukdami no galvaspilsētas dārgajiem komunālajiem maksājumiem, lauku klusumā cenšas iedzīvoties visa gada garumā. Uzteicama ir šo cilvēku spēja domāt par savu un bērnu nākotni, gādājot dzīvesvietu harmoniskā dabas pasaulē. Pārvarot dubļus, bezceļus un galvaspilsētas snobu vīpsnāšanu, gleznainā Bauskas novada nomale joprojām apliecina savu pastāvēšanu. Tajā mītošajiem ļaudīm daudz neko nevajag – tapt uzklausītiem, saprastiem un neapsmietiem.
