Bauskas Dome un vēl triju pilsētu – Cēsu, Tukuma, Balvu – pašvaldības šogad iesaistījušās sabiedrības par atklātību «Delna» projektā «Atklātības principu ieviešana Latvijas pašvaldības budžetos».
Bauskas Dome un vēl triju pilsētu – Cēsu, Tukuma, Balvu – pašvaldības šogad iesaistījušās sabiedrības par atklātību «Delna» projektā «Atklātības principu ieviešana Latvijas pašvaldības budžetos».
«Delnas» darbinieces vasarā Bauskā tikās arī ar vairākām pilsētas nevalstiskajām organizācijām (NVO), lai izzinātu to attiecības ar pašvaldību un iespējas ietekmēt tās darbības caurspīdīgumu.
Politiski represēto kluba (PRK) «Rēta» pārstāvji 1. oktobrī «Delnas» birojā Rīgā piedalījās apspriedē, ko vadīja sabiedrības par atklātību prezidente Inese Voika. Bija arī NVO pārstāvji no Tukuma un Cēsīm. Kopīgi vienojāmies par ieteikumiem pašvaldību budžeta publiskošanai, darba atklātībai un iedzīvotāju līdzdalībai, vadoties pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas norādēm.
Vairākkārt tika uzsvērts, ka budžetam jābūt ne vien caurspīdīgam, bet arī saprotamam, lai iedzīvotāji varētu piedalīties tā apspriešanā. Skaidrības labad pašvaldībai vajadzētu radīt budžeta vārdnīcu, kāda, piemēram, ir Vangažu pašvaldībā. Budžetā nekas nav slēpjams, un «Delna» vēlas parādīt, kā to veidot.
Projekta direktore Daiga Rutka un Inese Voika uzkrājušas daudz informācijas šajā jomā, gan realizējot iepriekšējos projektus, gan piedaloties starptautiskos semināros. Lai sabiedrība varētu spriest par ienākumiem un izdevumiem, jāizstrādā detalizēta shēma. Ik pa trim mēnešiem jāsniedz ziņas, kā nauda tērēta, vai attiecīga joma ir sakārtota, vai čeki, piemēram, par kāda pašvaldības uzņēmuma remonta izdevumiem nav jāmeklē pa vairākiem kabinetiem, kā tas bijis Valmierā. Ļoti svarīga ir plānotā un izpildītā, arī budžeta grozījumu, analī ze – cik saprātīgi tērēta nauda. Ieteicamas pirmsbudžeta apspriedes jeb budžeta dienas, kad sabiedrība pauž nepieciešamā un vēlmju redzējumu un beigu beigās vienojas par prioritāti.
Šādās apspriedēs pašvaldībai nebūtu jāpakļaujas tikai cilvēku fantāzijai, bet jādod izvēles. «Delnas» speciālisti ieteica biežāk rīkot sabiedriskas apspriedes, piemēram, pilsētas attīstības plāna iztirzāšanu.
«Delnas» prasību minimumā paredzēts arī tas, ka plaši pieejamam jābūt štata vienību sarakstam ar algām un piemaksām, ziņām, kur strādā deputāti ārpus Domes, kādi ir viņu deklarētie ienākumi, pašvaldības saņemto dāvanu un visu noteikto maksājumu saraksts.
Interesants bijis Daigas Rutkas dzirdētais semināros. Latīņamerikā pašvaldībās ieviests līdzdalības budžets. Īpaša, iedzīvotāju veidota padome nosaka savu virzienu, kura realizēšanai var izmantot noteiktu procentu budžeta līdzekļu.
Bangladešā izveidotas atbildīgu pilsoņu apvienības jeb uzraudzības grupas. Dažviet ieviestas t. s. «godprātības saliņas», kad pašvaldības uzņēmums solās, piemēram, neņemt kukuļus. Indijā savukārt izveidota atzīmju sistēma no vienas līdz septiņām ballēm. Šādu sabiedrisko vērtējumu gan izmantojot tikai akūtas problēmas gadījumā.
Šo rindu autorei un «Rētas» priekšsēdētājam Vasilijam Smolijam bija iespēja ielūkoties arī Cēsu un Tukuma pilsētas 2002. gada budžeta ienākumu un izdevumu ailēs. Ziņas atrodamas arī domju mājaslapās. Taču problēmas ar budžeta caurspīdīgumu visās trīs pilsētās ir gandrīz vienādas. Mājās atgriezāmies ar vēlmi, lai pazīstamais teiciens, ka visā pasaulē par budžetiem valda grāmatveži, neattiektos ne uz mūsu pilsētas Domi, ne uz citām pašvaldībām.
Jau zināms, ka Bauskas Dome budžeta dienu rīko rīt, 7. oktobrī.
D. ZIEMELE, PRK «Rēta» dalībniece
