Bauskas budžets ir tāds kā mūsu visu kopīgais naudas maks vai bankas konts. No tā izņemt un iztērēt var tikai to, kas tajā ielikts.
Bauskas budžets ir tāds kā mūsu visu kopīgais naudas maks vai bankas konts. No tā izņemt un iztērēt var tikai to, kas tajā ielikts.
Budžeta sagatavošana un apspriešana ilgusi vismaz mēnesi. Pirms tas 21. februāra sēdē tika apstiprināts, plānotie ieņēmumi un to sadalījums visām vajadzībām gada garumā ticis analizēts un apspriests Domes komitejās. Diskusijas bijušas sīvas, jo skaidrs – naudas visām iecerēm nepietiks. Kaut arī Bauskas pilsētas budžeta ieņēmumu daļa Ls 2280145 pārsniedz plānotos izdevumus – Ls 2237240 –, netrūkst neapmierināto, un tas bija jūtams arī Domes sēdē.
Nodokļi veido ieņēmumu prāvāko daļu
Budžeta ieņēmumu daļā lielākie – 48,7 procenti no ieņēmumu kopapjoma – ir ienākumi no nodokļiem. Ielūkojoties skaitļos, plānotais var pārsteigt, jo paredzēts, ka budžetā būs par 12 procentiem vairāk iedzīvotāju ienākumu nodokļa nekā pērn. Taču šis pieaugums nav saistīts ar īpašu uzņēmējdarbības uzplaukumu vai jaunu darba vietu radīšanu, skaidroja Sarmīte Oļehnoviča, Domes finanšu daļas vadītāja. Saskaņā ar likumu par valsts budžetu šāds ienākumu nodokļa apjoms tiek paredzēts «no augšas». Taču, ja šī pozīcija netiek izpildīta, trūkstošo daļu pašvaldību budžetos ieskaita Finansu ministrija. Tāda ir kārtība visā Latvijā.
Daudz parādnieku
Domes finanšu nodaļas darbiniekiem veicams sūrs darbs ar nekustama īpašuma nodokļa parādniekiem pilsētā. 2001. gadā nav iekasēti, nedz arī piedzīti Ls 11436 nekustama īpašuma nodokļa par zemi un Ls 12598 – par ēkām. Pamatotu neapmierinātību par to pauda Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile.
Salīdzinājumā ar budžeta kopapjomu minētās summas var šķist nenozīmīgas. Taču, ieskatoties izdevumu daļā, kļūst skaidrs, ka tas ir vairāk nekā šim gadam atvēlēts, piemēram, Bauskas slimnīcai. Ārstniecības iestāde no pilsētas saņems Ls 10000 – tikai medicīniskās aparatūras iegādei un kredītprocentu dzēšanai par rentgena iekārtu. Summa ir mazāka nekā 2001. gadā, kad slimnīca saņēmusi Ls 18230. Pilsētas Dome skaidro, ka tas saistīts ar reorganizāciju un bezpeļnas organizācijas SIA «Bauskas pilsētas slimnīca» veidošanu. Pagaidām slimnīcai, kurā ārstējas iedzīvotāji no rajona pagastiem, līdzekļus nav piešķīrusi arī Bauskas rajona Padome. Tās ekonomikas un finanšu nodaļas vadītāja Ilona Spurķe skaidroja, ka Bauskas Dome šādus līdzekļus nav pieprasījusi.
Vēl mazāk – Ls 1400 – pilsēta paredzējusi iztērēt sabiedriskās kārtības un drošības pasākumiem. Varbūt, ka šajā jomā līdzēs nauda (Ls 15000 – 2001. gadā, Ls 9000 – 2002. gadā), kas ieguldīta ielu apgaismojuma rekonstrukcijai.
Mērķdotācijas izglītībai un kultūrai
Ieņēmumu nākamā lielākā daļa – 32 procenti – saskaņā ar likumu «Par valsts budžetu 2002. gadam» ir mērķdotācijas. Tie ir līdzekļi vispārizglītojošo, mākslas un mūzikas skolas pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Par mērķdotāciju naudu tiks pirkti datori gan Bauskas pilsētas bibliotēkai (Ls 2000), gan Bauskas 1. vidusskolai angļu valodas apguvei (Ls 4000), bet pilsētas Mūzikas skolai piešķirti Ls 1000 jaunu instrumentu iegādei. Pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijai paredzēts Ls 41000.
Sakarā ar Bauskas rajona Centrālās bibliotēkas pārņemšanu pilsētas pārziņā tās darba nodrošināšanai no budžeta paredzēts Ls 62174 (tai skaitā no budžeta vispārējiem ieņēmumiem Ls 59224). Salīdzinot ar 2001. gadu, tā ir jauna iedaļa un jauni izdevumi. Budžeta iedaļā, kur fiksēti izdevumi mācību iestāžu uzturēšanai, īpaši jāpiemin Ls 44000 apjomā iecerētie darbi Bauskas 1. vidusskolas renovācijai. Visas pilsētas vispārizglītojošās skolas, bērnudārzi, mākslas un mūzikas skola šogad saņems vairāk līdzekļu nekā 2001. gadā.
Jādzēš aizdevumi
Bauska līdz šim bijusi pilsēta bez bezcerīgiem kredītiem. Par to liecina arī saistības, ko atspoguļo 2002. gada pilsētas budžets. Iedzīvotājiem ir jāzina, ka pilsētai ir ilglaicīgas kredītsaistības, kas noslēgtas vēl iepriekšējās Domes vadības laikā. To atmaksa šajā gadā prasīs Ls 35610. Pilsētas centralizētās siltumapgādes projekta realizēšanai Bauskas Dome 1996. gadā uz desmit gadiem aizņēmusies 216946,53 ASV dolāru Dānijas Unibankā, un 2002. gadā atmaksājamā summa ir 25523,12 ASV dolāru. Šim pašam mērķim 113852,45 ASV dolāri uz desmit gadiem 1998. gadā paņemti no Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas, un 2002. gadā tai jāatmaksā 10800 ASV dolāru. Valsts kases aizdevums – Ls 120000 – Bauskai būs jādzēš līdz 2010. gada septembra beigām un 2002. gadā jāatmaksā 12000 latu.
Bauskas Dome arī sniegusi galvojumu kredītiem, ko saņēmuši pašvaldības uzņēmumi.
