Domā par lasītāju, pārējais sekos pats no sevis! Tie nav manis izdomāti vārdi, bet šis teiciens ir «Bauskas Dzīves» redakcijas darba virzības vadmotīvs jau ilgu laiku.
Domā par lasītāju, pārējais sekos pats no sevis! Tie nav manis izdomāti vārdi, bet šis teiciens ir “Bauskas Dzīves” redakcijas darba virzības vadmotīvs jau ilgu laiku.
Tuvojas izskaņai laikraksta 60. jubilejas gads, šomēnes sarīkojām noslēguma pasākumu lasītāju vēstuļu konkursa “Mans pārsteigums kopā ar avīzi” dalībniekiem. Ja jau par pārsteigumiem tika rakstīts, pārsteigumu arī sagādājām, sarīkojot konkursa dalībniekiem svētkus… viņiem iepriekš nezināmā vietā. Aizvedām uz Rundāles pili un suminājām čaklos rakstītājus viesu namā “Baltā māja”, kurā vairums līdz šim nebija bijuši.
Kā jau konkursa noteikumos tika solīts, publicējām labākās iesūtītās vēstules un to autorus (kopā 18) arī godinājām 12. novembrī (Ne visas iesūtītās vēstules tikušas laikrakstā. Dažās nebija ne vārda, kas saistītos ar konkursa tēmu, citas bija atsūtītas stipri par vēlu.).
Vajadzētu kādu preses balli
Omulīgā gaisotnē sarīkojuma dalībnieki stāstīja par sevi, ar ko aizraujas, kāpēc rakstījuši vēstuli avīzei.
Piemēram, Bauskas meteoroloģiskās stacijas vadītāja Daiga Vilne iesaistījusies bingo loto spēlēs. Jau divas reizes bijusi televīzijā uz “Superbingo”, kādu latiņu arī laimējusi. Valsts Daigai maksājot tik niecīgu algu, ka pašai jāmēģinot ģimenes budžetu papildināt kaut vai ar loterijām.
Tik dažādas, interesantas un joprojām patiesi sparīgas, ir pensionētas kundzes – baušķenieces Ausma Vēvere, Rūta Āboltiņa un brunaviete Laimdota Mustermane. Viņu runās nebija ne miņas no gaušanās par grūtu ikdienu. A. Vēverei gribētos, lai avīzē vairāk ir “asumiņu”, lai arī lasītāji rakstītu asākas vēstules, kas raisītu diskusijas.
Saulainietei Marinai Kazancevai literatūra, dzeja un arī rakstīšana ir viņas dzīves svarīga daļa, liela aizraušanās, tāpat kā dejošana. Vēstule konkursam nebija ne pirmā, ne arī pēdējā, ko Marina “Bauskas Dzīvei” rakstījusi. Sadarbība turpinās.
Baušķeniece Aija Leitāne gan par sevi pastāstīja, gan laikrakstu analizēja, aicināja “Bauskas Dzīvi” atkal sarīkot kādu lustīgu preses balli kā senos laikos. Un vēl viņa nodeva kaimiņu, radu, paziņu vaicājumu – kālab gan avīzītē tur, kur jābūt rakstiem, esot tik daudz reklāmas. Kāpēc? Tāpēc, ka daudziem arī sludinājumi un reklāma ir saistoša lasāmviela, bet galvenokārt tādēļ, lai laikraksta cena saglabātos tāda, kāda ir, nevis paaugstinātos desmitiem reižu.
Rast ceļu citam pie cita
“Baltajā mājā” laikraksta konkursa dalībniekus uzņēma Solveiga Ikerte, kura arī pati bija uzrakstījusi vēstuli – par viņas uzņēmuma “Novads” nosaukuma interesanto sakritību ar kādas iecavnieces uzvārdu (viņai uzvārds arī Novads). To uzzinājusi no “Bauskas Dzīves”. S. Ikerte izrādīja lasītājām viesu namu, vēlēja laikrakstam arī turpmāk palīdzēt atrast ceļu citam pie cita.
Skaistkalnes vidusskolas 8. klases skolniece Zane Sļipecka savā vēstulē arī rakstījusi tieši par šādu gadījumu – kā viņas ģimene iepazinusies un sadraudzējusies ar Uzvaras vidusskolas deju skolotājas Lidijas Dāvides ģimeni, un tas noticis ar avīzes palīdzību. Ceļš citam pie cita rasts. Zane bija visjaunākā vēstuļu konkursa dalībniece, viņa no “Bauskas Dzīves” saņēma arī īpašas veltes – somu un mūzikas disku glabājamo maku. Visus sarīkojuma dalībniekus iepriecināja un izsmīdināja Zanes stāsts par dzīvi Skaistkalnē, īpaši – par pūtēju orķestri: “Orķestrī mēs esam apmēram desmit meitenes. Arī bungas sit meitene, viņa darbā nomainīja Jāni Kalniņu junioru. Mums tur iet labi, mēģinājumi notiek ar visām “pīppauzēm”. Es pazīstu visus instrumentus, ko citi mūsu orķestrī spēlē, bet, godīgi sakot, neesmu prasījusi, kā sauc manu “taurīti”. Uz pavasara pusi, kad iestāsies siltāks laiks, orķestra vadītājs Jānis Kalniņš apsolīja mūs mācīt spēlēt ar visu soļošanu, defilē.”
***
“Bauskas Dzīve” ar piemiņas veltēm sumināja visas publicēto vēstuļu autores. Jo katrs rakstu darbs bija unikāls, ar savu īpaši piedzīvoto pildīts. Vai gan var noteikt, kura dzīves epizode tā vislabākā? Tām lasītājām, kuras nevarēja uz sarīkojumu ierasties, mārketinga darba vadītāja Sarmīte Rikmane solīja dāvaniņas nogādāt mājās. Svētku sajūtu dalībniecēm Rundālē radīja arī Jura Krūmmaļa saksofona spēle. Bet mūziķa teiktais, ka “Bauskas Dzīvi” katru piektdienu gaida “Nedēļas malka” dēļ, gandarījumu viesa laikraksta veidotājos. Būt gaidītiem – tas ir vēlējums, kura piepildījums svarīgs ikkatram.
