Ceraukstes pagasta SIA «Grāfi» īpašniekiem Ivanam Tjuham un Anitai Bužeriņai piederošais 1968. gadā ražotais «Cadillac Deville», iestājoties siltam laikam, atkal parādījies ielās.
Ceraukstes pagasta SIA «Grāfi» īpašniekiem Ivanam Tjuham un Anitai Bužeriņai piederošais 1968. gadā ražotais «Cadillac Deville», iestājoties siltam laikam, atkal parādījies ielās.
Mašīnu stūrē pats
Cilvēki uz sarīkojumiem labprāt izīrē gandrīz sešus metrus garo, aptuveni trīs metrus plato un trīs tonnas smago automobili, teic Ivans un Anita. Divu gadu laikā tas devies desmit izbraucienos. Auto vedis ne tikai kāziniekus, tas vizinājis arī viesus uz jubileju. Ielūgtie ciemiņi vēlējušies, lai svētku vaininieki redz, ar kādu mašīnu viņi piebrauc, stāsta Ivans un Anita.
Ivans kadiljaku citiem neuztic, izbraucienos viņš pats ir šoferis. Reiz automašīnai bija jādodas uz Alūksni un tās īpašnieks pie auto stūres nesēdēja. Lai taupītu degvielu (kadiljakam uz simts kilometriem nepieciešami 30 litri benzīna), to vilkusi cita mašīna, taču kadiljaka smaguma dēļ braucēji palikuši pusceļā.
500 šādu modeļu
Kabrioletam bijis tikai viens saimnieks. Ekskluzīvā auto restaurēšanā ieguldīts vairāk nekā tūkstoš latu. Ivans spēkratu izdīcis no kāda autorestauratora Vācijā.
Mašīnas īpašnieks pats vēlējies to atjaunot, taču vieta, kurā stāvēja autiņš, bija steidzami jāatbrīvo, tāpēc viņš beidzot to pārdevis Ivanam.
Mašīna patiesi ir īpaša. Pavisam saražots 500 šādu modeļu. Turklāt Latvijā nevienam tāds nav redzēts. Ir bijuši vairāki piedāvājumi to nopirkt, taču Ivans kategoriski atteicies pārdot. «Tā ir viņa brūte,» smej Anita, ar šo frāzi apliecinot, cik svarīga šī mašīna ir Ivanam. To plānots atstāt bērniem.
Ekstras jau 1968. gadā
Ivans auto vēlējies nokrāsot gan sarkanu, gan zeltītu, taču izšķīries, ka jāsaglabā oriģinālā jūraszaļā krāsa. Kadiljaks ir unikāls tālab, ka jau 1968. gadā, nonākot pie pircēja, tas bija aprīkots gan ar elektriskiem logiem, jumtu, gan automātisko ātrumkārbu, stūres pastiprinātāju un citām tehnoloģijām, kas braukšanu padara ērtu.
Šīs tehnoloģijas automobilī saglabājušās. Turklāt tam ir ļoti stingra virsbūve, kaut vai staigā pa autiņu, teic saimnieks. Auto ir piemērots taisniem ceļiem. Kaut gan kadiljaks ir milzīgs, ar to ir vieglāk izgriezties nekā ar mazāku mašīnu. Uz ceļa tas šūpojas kā laiva. Autiņā var sasēsties seši cilvēki. Tā maksimālais ātrums ir 190 kilometri stundā, taču auto nav domāts ātrai braukšanai, uzsver Ivans. Kadiljaka motora darba tilpums ir 8,2 litri, tā jauda – 380 zirgspēki.
Ivans pamatoti lepojas ar savu mašīnu. Anita gan sākumā nošausminājusies, kas tā par metāla kasti, taču, redzot, kā kadiljaks Ivana rokās pārvēršas, novērtējusi dzīvesdrauga aizraušanos un pieķeršanos automašīnai. Ikdienā Ivans kā jau mazlietotu mēbeļu tirgotājs braukā ar «Peugeot J5» busiņu.
