Pašlaik arī mūspusē notiek cīņa par ietekmes zonām reibinošo dzērienu tirdzniecībā. Taču interesantāka ir daudzo krogu vēsture Svitenes pusē Rundāles novadā.
Krieviju pēc Pētera I nāves sāka pārvaldīt Katrīna Lielā. Stājoties pie impērijas stūres, viņa pavēlēja: «Visās krustcelēs, pie baznīcām un kapsētām un citās ļaužu pilnās vietās būvēt krogus!» Pār piedzērušu tautu vieglāk valdīt. Krievijas impērijas kultūrvēsturiskā mantojuma vietas vai to aprises jaušamas vēl mūsdienās.
Atliekas un atjaunojumi
Dodoties no Bauskas pa veco ceļu Elejas virzienā, aiz Lepšām parādās Lejaskrogs – pagara, laikazoba kaut cik saudzēta māla kleķa būve. Aiz Ziedoņiem un Priedītēm redzams Kalnakrogs. Celtne līdzīga Lejaskrogam, bet pēdējos gados jaunais īpašnieks to sācis pārveidot vizuāli pievilcīgu.
Turpinot gājienu, kur vecais ceļš iziet uz šosejas virzienā pāri Īslīces upes tiltam pie pagrieziena uz Viesturiem, ir bijis Kukšu krogs. Tikai aptuvena atrašanās vieta un autobusu pieturas nosaukums liecina par kādreizējā kroga esamību.
Apmēram kilometru uz priekšu bijis un pasen izbijis Jāņukrogs. Par to liecina gan autopietura, gan bijušā šaursliežu bānīša labi saglabājusies Ulmaņlaikos celtā stacija «Jāņukrogs». Savulaik netālu bijusi arī pienotava. Nepilnu kilometru tālāk vecā ceļa malā Silakrogs – no šosejas labi pamanāma gara sarkanu ķieģeļu ēka. Pie tās agrāk bijušas vējdzirnavas, taču no tām vairs nav ne vēsts.
Baznīca un kapsēta
Pāris kilometru uz priekšu, vietā, kur no šosejas atdalās ceļš uz Sviteni, bijis Skrambas krogs. Māla kleķa būve, iemītnieku pamesta, uz sabrukšanas robežas 20. gs. beigās nojaukta. Uz Sesavas pusi ir bijis Mālakrogs. Saglabājies vai ne, nezinu. Aiz tā, kur vecais ceļš vijas garām Sesavas baznīcai, iespējams, arī bijis krogs. Pēc carienes norādes vieta atbilst – baznīca un kapsēta.
Kad krogu vietas gar Elejas šoseju atmiņā izstaigātas, dodos pa ceļu no Jāņukroga Lietuvas virzienā. Gar šo ceļu vēl trīs krogi. Četrus kilometrus no Jāņukroga labi saglabāta sarkanu ķieģeļu ēka – Baznīckrogs. Novietojums atbilstīgs: krustceles, divsimt metru nostāk baznīca ar kapsētu. Tikai viena kilometra attālumā Šābļu krogs. Pati māla kleķu būve nav saglabājusies, bet turpat blakus kroga īpašnieku, dzimtas mantinieku, kolhozu laikos celta mūsdienīga dzīvojamā un saimniecības ēka.
Divus kilometrus tālāk ir ceļu krustojums un pēdējais ceļā uz Lietuvu Šķībais krogs – skaista sarkano ķieģeļu ēka ar verandu. Šķībuma pazīmju gan nekādu. Kā sērdienīte nomaļus no citiem krogiem Svitenes pagasta viducī vēl šobaltdien stāv Meļļu krogs, gar tā durvju priekšu aiztek ceļš uz Sesavas pusi.
Likteņi maz pētīti
Maz zināms par krogu un to apdzīvotāju likteņiem, kā arī par to, kad krogi beiguši pildīt uzdzīves vietu funkcijas. Varbūt pēc 1905. – 1906. gada revolūcijas vai dumpja, kad, kā nostāsti vēstī, sievas dauzījušas krogus, bet vīri vienu otru muižnieku pili dedzinājuši.
Latvijas pirmās brīvvalsts pastāvēšanas gados krogos dzīvojošajām dzimtām bijis ar zemkopību saistīts dzīvesveids. Šķībajā krogā dakterim Ozoliņam piederošie apmēram seši hektāri zemes bijis papildu ienākums ārsta daudzprofilu praksei, uzturot ģimeni ar trim meitām. Ārsta dzīvesbiedre bijusi skolotāja Svitenes skolā.
Šābļu krogā 30. – 40. gados saimniekoja Zaķu ģimene ar četrām meitām, kopjot aptuveni 20 hektārus zemes. Ģimenes galvam radās iespēja tikt pie pašgājējas labības kuļmašīnas un sniegt tuvākajiem saimniekiem kulšanas pakalpojumus. 1943. gadā Zaķis ar kuļmašīnu devās peļņā uz Lietuvu. Taču pēc gada, strauji iebrūkot Sarkanajai armijai, uzņēmīgais saimnieks bija spiests pamest kulšanas agregātus Lietuvā un slēpties Vidzemes pusē pie radiem, apzinoties, ka viņu kā dominējošās šķiras ienaidnieku padomju vara nesaudzēs. Zaķis Šābļu krogā vairs neatgriezās. Nomira Vidzemē, dzīvodams pagrīdē. Divām meitām jaunību salauza Sibīrija.
Ir dzīvība
Baznīckroga un septiņu hektāru zemes īpašnieka Andersona ģimenei kroga ēkā vēl 1941. gada sākumā darbojās veikals. Arī šo ģimeni ķēra traģēdija. 1944. vai 1945. gadā čeka arestēja Andersonu, un viņš apcietinājumā Bauskā izdarīja pašnāvību. Pēc dažiem gadiem labības kulšanas laikā nodega šķūnis, kuļmašīnu paspēja izvilkt.
Sila krogā saimniekoja Āriņš. Samērā turīgs. Peļņu deva arī dzirnavas. Āriņš audzēja un pārdeva ardeņu sugas zirgus. Masīvie, spēcīgie darba zirgi bija to laiku zemnieku «tehnika» numur viens.
Jāpiemin, ka 30. gados dažām krogu vietām mainīja nosaukumus: Šķībais krogs tapa par «Palejām», Šābļu krogs kļuva par «Mežvidiem», Baznīckrogu pārvērta «Birzuļos».
Pašlaik vēl redzamo krogu ēkās dažviet ir dzīvība. Šķībajā krogā mīt divi trīs cilvēki, Šābļu krogā un Baznīckrogā – pa vienam. Meļļu krogā, ko savulaik pārdēvēja par «Mellīšiem», nedzīvo neviens, Silakrogs, iespējams, ir apdzīvots. Tā paiet pasaules godība – tik daudz mūspusē palicis no Krievijas imperatores lolojuma un «kultūrvēsturiskā» mantojuma.
