Iedomājieties tādu skatu – grāmatvedis masāžas salonā māca, kā pareizi masēt. Nē, viņam nav nekādas izglītības šajā jomā, nedz izpratnes, nedz pat pamēģinājis. Tomēr māca. Man liekas, ka tas būtu traki savādi. Un jums?
Domāju, ka grāmatveži to nedarītu. Tur jebkuram būtu grūti loģiku atrast. Stop, piedodiet, ir tomēr cilvēku grupa, kas loģiku redz! Tā, manuprāt, ir Bauskas novada dome, kas pasūtīja izdevniecības «Jāņa sēta» pētījumu par skolām, valdība, kas pasūtīja līdzīgu pētījumu par visu Latviju, un pat «Latvijas Banka».
Viņi visi zina, kā pareizi jāstrādā skolām, lai arī par pedagogiem viņi nav strādājuši un zināšanu šai jomā nav. Piemēram, «Latvijas Bankas» speciālistiem galvenais iemesls ir skaidrs – sāls slēpjas algās. Jo vairāk skolotāji saņems, jo labāk viņi mācīs. Tāpēc jāsamazina skolu skaits, lai būtu lielākas algas. Loģiski spriežot, vislabākie pedagogi būtu «Latvijas Bankas» prezidents Ilmārs Rimšēvičs, ministri un deputāti, bet viņus laikam kaut kas skolās nelaiž.
Tur pat nemēģina analizēt, kāpēc pēc skolu likvidācijas budžetu izdevumi izglītībai pieaug. Nav, ko brīnīties – visa šī grupa izmanto pētījumus ar nepareizu statistiku. Runā par stiprām un lielām skolām, bet neparedz nedz finansējumu, nedz izglītības izmaiņas šādu mācību iestāžu esamībai un darbībai. Izglītības sistēmu vētī tikai caur naudu, neskatoties nedz uz bērniem, nedz vecākiem. Tā ejam uz «skaisto nākotni».
Kad to visu noklausies, rodas jautājums – kad «Latvijas Bankas» speciālisti ieteica glābt banku «Parex», vai izmantoja tikpat «pareizu» statistiku un tādus pašus speciālistus? Šādā veidā pieņemti lēmumi izglītības jomā mums izmaksās vēl dārgāk par «Parex». Vienkārši to nemanīsim, jo kā gan lai saskaita izglītību? Varbūt aizbraucējos?